Alūksne jau trīs gadus meklē savu vizuālo identitāti – logotipu, kas īsi
un skaidri ietvertu vēstījumu par mūsu skaisto pilsētu. Varianti un
viedokļi ir dažādi, bet galīgā varianta vēl nav.
“Tika veikta izpēte, ko darīja alūksniete Ilze Vernera, uz kā pamata
veidoja Alūksnes logotipa koncepciju, ar ko, savukārt, strādāja Ainārs
Brencis no biznesa augstskolas “Turība”. Koncepcijas izstrādē bija
iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji, pašvaldības iestāžu pārstāvji,
uzņēmēji un citi aktīvi cilvēki dažādos vecumposmos,” klāstīja
pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Sākotnēji
logotips veidots, izceļot malēnisko identitāti, par piemēru ņemot to,
cik veiksmīgi tas izdodas Latgales iedzīvotājiem, cildinot latgalisko,
un suitiem, lībiešiem. Tomēr starp iedzīvotājiem malēniskā identitāte
atsaucību neguva, tādēļ logotipa vēstījums tika koriģēts, izceļot
Alūksnes četras stiprās puses: ģeogrāfiskā atrašanās vieta trīs valstu
krustpunktā, bagātīgais vēstures un kultūras mantojums, ainaviskās
vērtības un skaistā daba, malēniskais radošums. Balstoties uz šiem
vēstījumiem, tapa logotipa skiču varianti.
“I.Vernera veica pētījumu, aptaujājot trīs cilvēku grupas: alūksniešus –
vietējos iedzīvotājus; cilvēkus, kuri ir apmeklējuši Alūksni; cilvēkus,
kuri nekad nav apmeklējuši Alūksni. Secināts, ka Alūksne visbiežāk
asociējas ar Alūksnes ezeru, Pilssalu un Tempļa kalnu. Pirmās logotipa
skices netika atzinīgi novērtētas no iedzīvotāju puses, tādēļ
izsludināja konkursu. No saņemtajiem nebija logo, ko varētu izmantot
1:1, tādēļ visi tika uzlaboti. Meklējot veiksmīgākus risinājumus,
uzrunājām Latvijas dizaina biroju SIA “H2E”, kas, piemēram, izstrādājis
ministriju jaunās identitātes, saņēmis starptautiskas balvas par savu
darbu. “H2E” analizēja esošos Alūksnes un novada simbolus, kā arī
kaimiņnovadu un pilsētu grafiskās identitātes. Rezultātā tapa trīs
skices, kuras pašvaldība publiskoja sociālajos tīklos un “Alūksnes
Novada Vēstīs”. Šī nebija aptauja ar mērķi sasniegt kādu kvantitatīvu
rādītāju, bet izzināt cilvēku viedokļus kvalitatīvi,” norāda E.Aploka.
Bija aicinājums iesniegt arī saukli, kur “H2E” izteica ierosinājumu
sauklim “Pilsēta no salas”, jo Alūksnē ir ezers un tā salām pilsētas
dzīvē ir būtiska loma.
Arī par trīs
tapušajām skicēm iedzīvotāju izteiktie viedokļi bija dažādi. “Pirmajai
skicei ieteikums bija ozollapas vietā likt ozolzīli. Izskanēja
viedoklis, ka zināšanu trūkums par Ernstu Gliku traucēs nolasīt kodu par
ozoliem. Otrajā skicē tika saskatītas asociācijas ar Latgali, nevis
Vidzemi. Uzsvērts, ka šādā izpildījumā nav skaidri saprotams
spoguļattēls, un tika izteiktas bažas, vai malēniskais ir tik
atpazīstams, īpaši starp ārzemniekiem, un vai to sapratīs pareizi.
Savukārt par trešo skici izskanēja viedokļi, ka tā ir bezpersoniska un
īpaši ārzemnieki “lūk” izcēlumu nesapratīs. Arī sauklis “Pilsēta no
salas” neguva iedzīvotāju atzinību, norādot, ka tas ieinteresē, bet ir
maldinošs, drīzāk varētu būt pilsēta pie ezera, Ziemeļvidzemes pērle,
Alūksne ar vēsturi vai cits,” stāsta E.Aploka.
