Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās
saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas, liecina zaļās farmācijas
uzņēmuma SIA “Silvanols” un pētījumu centra “SKDS” veiktās aptaujas
rezultāti.
Ceturtā daļa no tiem antibiotikas lieto patvaļīgi, tas ir,
saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no
iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi
iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā.
Pētījuma rezultāti apstiprina Eiropas Slimību profilakses un
kontroles centra publiskotos datus, kas norāda, ka pēdējos gados
antibiotiku patēriņam Latvijā ir tendence palielināties, kā arī skaidri
identificē nepilnības antibiotiku izrakstīšanas un izsniegšanas kārtībā.
Aptaujas rezultāti apstiprina, ka antibiotikas mēdz tikt nozīmētas
nepamatoti. Izvērtējot patvaļīgas antibiotiku lietošanas gadījumus,
vairāk nekā 60% pacientu lietojuši antibiotiskus medikamentus, kas
palikuši pāri no iepriekšējā lietošanas kursa vai iegūtas no draugiem
vai radiem, vai internetā.
Antibiotikas saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanai lielākoties izmanto
sievietes un gados jaunāki pacienti – jaunieši vecumā no 18 līdz 24
gadiem, kas arī pārsvarā antibiotikas iegūst no draugiem vai radiem, vai
internetā. Iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem pret antibiotiku lietošanu
saaukstēšanās saslimšanu gadījumos izturas nedaudz skeptiskāk –
antibiotiku lietotāju skaits nepārsniedz pusi konkrētajā vecuma grupā.
Bet iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem arī daudz biežāk paļaujas uz
farmaceitu sniegtajām rekomendācijām, atklāts aptaujā.
Kā norāda “Silvanola” produktu speciāliste Inga Zdanovska, fakts, ka
vairāk nekā ceturtā daļa pacientu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos
lieto antibiotikas patvaļīgi, ir satraucošs un saistīts ar izpratnes un
zināšanu trūkumu par saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanas principiem.
“Antibiotikas paredzētas bakteriālu infekciju ārstēšanai, un tās nav paredzētas vīrusu izraisītu saslimšanu – saaukstēšanās un gripas
– ārstēšanai. Protams, to, vai antibiotikas ir vajadzīgas, var izvērtēt
tikai ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā var nozīmēt antibiotiku
kursu, taču diemžēl bieži vien pacienti uzstāj, lai “katram gadījumam”
ārsts tomēr izraksta antibiotikas, pat ja tās konkrētajā gadījumā nav
nepieciešamas, un daļa ārstu tam arī pakļaujas. Jāsaprot, ka pacients
pats biežāk nespēj kvalitatīvi un objektīvi izvērtēt visus ar nepamatotu
medikamentu lietošanu saistītos riskus, tāpēc ir svarīgi, lai
antibiotikas netiktu nozīmētas un izsniegtas nepamatoti,” uzsver
Zdanovska.
Tāpēc ir būtiski domāt par iedzīvotāju informētības palielināšanu gan
par antibiotikām, gan par infekciju novēršanas un saslimšanu ārstēšanas
principiem. Pacienti ir jāinformē par pareizu zāļu lietošanu un ir
jāveicina atbilstoša ārstēšanās kursa izvēle saslimšanu gadījumos, lai
tad, kad saslimšana ir ārstējama ar dabīgiem, viegliem līdzekļiem,
pacients “pa kaktiem” nemeklētu antibiotikas, atzīmē Zdanovska.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saaukstēšanās slimību
ārstēšanā veikts 2016.gada decembrī, un tajā piedalījās 1005 respondenti
vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījumu pēc uzņēmuma “Silvanols”
pasūtījuma veicis pētījumu centrs “SKDS”.
