Izlasīju laikrakstā par Alūksnes novada pašvaldības iecerēm, gatavojoties Latvijas simtgadei un Alūksnes novadā plānotajām aktivitātēm. Arī es pērn aprīlī piedalījos Alūksnes novada iedzīvotāju forumā, kur diskutēja par to, kā Alūksnes novadā sagaidīt simtgadi. Tur izskanēja ļoti daudz labu ieceru, bet tagad redzams, ka plānotajā programmā nav iekļauts neviens tāds pasākums vai aktivitāte, kas būtu veltīta tieši Alūksnei pirms 100 gadiem un kas atspoguļotu to, kā Alūksne pēdējos simts gadus ir dzīvojusi.
Ir palikuši Malēniešu svētki, Glika cildināšana, Zušu svētki… Tā jocīgi. Es pati neesmu dzimusi alūksniete, neesmu arī malēniete, bet dzīvoju šeit jau daudzus gadus. Kāpēc man uz Latvijas simtgadi “piesviež” Malēniešu svētkus, Zušu svētkus? Kur es, pensionāre, kurai pēc visām vajadzībām iztikšanai mēnesī, lai izdzīvotu, atliek 70 eiro, ņemšu naudu zušu iegādei? Zušu svētki ir komerciāli svētki! Bet Glika dienas – tā nav Latvijas simtgade, jo Gliks ir dzimis daudz senāk. Kādus pasākumus varēs apmeklēt ierindas alūksnietis, ko viņam piedāvās? Sevi kā alūksnieti šobrīd varu asociēt, piemēram, tirdziņos, redzot Alūksnes puses mākslinieku, amatnieku un Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalmes” darbus, kuros ir iekodēts mūsu puses kods.
Alūksnes novada vēsturi zinu diezgan labi, arī to, kas te notika pirms 100 gadiem. Šobrīd simtgades pasākumu plānā nekur nav akcenta uz tautas piedzīvotā pieminēšanu un tautas atmiņām. Jā, ir darba grupas, bet to viedokli jau nevar pārkliegt. Man bija ierosinājums izcelt un atzīmēt pilsētā to vietu, kura Alūksnē bija centrālā pirms 100 gadiem. Tā ir vieta pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas, kur toreiz bija tirgus laukums. Šodien mēs tajā varētu izvietot kādu simbolisku zīmi vai pieminekli par godu Latvijas simtgadei. Jau forumā darba grupā šī ideja tika noraidīta…
Jā, mums tagad Alūksnē ir skaists Kultūras centrs, bet tas rīko tikai komerciālus pasākumus. Kur ir kāds pasākums ar sirdi par Alūksni, cilvēku atmiņām, par cilvēkiem, kuri šeit strādājuši un attīstījuši Alūksni? Pietrūkst izglītojošā un audzinošā, dziļākas izpētes. Ja man būtu iespēja rīkot, es, piemēram, noorganizētu konferenci par to, kas šeit ir noticis pirms 100 gadiem. Kā dzīvoja toreiz, sarkanajā Malienā – vietā, kas bija atšķelta no pārējās Latvijas. Par to, kas šeit notika, kā toreiz Alūksne pat nevarēja piedalīties pirmajās vēlēšanās, jo nebijām vēl atbrīvoti. Tā ir mūsu vēsture – pamatīga un smaga. Vai Alūksnes muzejā kāds strādā pie tās izzināšanas un pierakstīšanas?
— Alūksnietes Anitas Roznieces viedokli uzklausījusi Līga Vīksna
