Šodien plkst.12.44 būs Ziemas saulgrieži, kas iezīmē astronomiskā rudens beigas un ziemas sākumu.
Šodien tiks aizvadīta gada īsākā diena, bet nakts uz ceturtdienu būs gada garākās naktis.
Saules spīdēšanas ilgums gada īsākajā dienā būs no sešām stundām un
26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz
septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā
Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras
pārvaldes Saules kalkulatora.
Astronomiskās ziemas pirmajā dienā saule visagrāk – plkst.8.38 – lēks
valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt
vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst.9.14. Saule
visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Trešdien Rīgā saule lēks deviņos, rietēs plkst.15.44, tādējādi saules
spīdēšanas ilgums būs vien 6 stundas un nepilnas 44 minūtes.
Salīdzinājumam – gada garākā diena, 21.jūnijs, Rīgā bija 17 stundas un
52 minūtes gara.
Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski
tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts,
kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina
savu virzienu.
Pēc ziemas saulgriežiem dienas kļūst arvien garākas, bet naktis –
īsākas. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām
minūtēm vēlāks, pirmo astronomiskās ziemas dienu garums pieaugs uz
vēlāka saulrieta rēķina. Astronomiskais pavasaris sāksies 2017.gada
20.martā, kad diena jau kļūs garāka par nakti.
Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus,
nevis sākums. Ziemas saulgriežus senlatvieši dēvējuši gan par
Ziemassvētkiem, gan par Bluķa vai Dvēseļu vakaru. Saskaņā ar ticējumiem
vietām Latvijā Bluķa vakari atzīmēti laikā no Mārtiņiem līdz Sveču
dienai, tomēr galvenokārt periodā no ziemas saulgriežiem līdz Jaungadam
vai Zvaigznes dienai.
