Veselības ministrija (VM), veidojot ārstniecības iestāžu kartējumu,
plāno slimnīcas sadalīt četros līmeņos, liecina ministrijas sagatavotais
informatīvais ziņojums par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu
kartējumu un attīstības reformu, ko rīt plānots skatīt valdībā.
Pirmajā līmenī būtu ārstniecības iestādes, kurās nodrošina plānveida
pacientu uzņemšanu un hronisku pacientu aprūpi. Pacientus uz šādām
slimnīcām nosūtītu ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu. Pirmā
līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai 24
stundas diennaktī būtu pieejami arī vairāki izmeklējumi un analīzes, kā
arī šajās slimnīcās būtu pieejams steidzamās medicīniskās palīdzības
punkts.
Otrā līmeņa slimnīcās iedzīvotājiem būtu nodrošināta diennakts
neatliekamā palīdzība. Tāpat otrā līmeņa slimnīcas nodrošinātu
diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus plānveida un akūtajiem
pacientiem, nepieciešamības gadījumos nodrošinot pasākumus pacienta
veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespēja pārvest pacientu uz
augstāka līmeņa slimnīcu. Šāda līmeņa slimnīcā neatliekamo palīdzību
iedzīvotājiem 24 stundas diennaktī nodrošinās pieci speciālisti –
ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, pediatrs, internists.
Vajadzības gadījumā pacientus šāda līmeņa ārstniecības iestādē ātrajai
palīdzībai jāspēj nogādāt stundas laikā.
Trešā līmeņa slimnīcās iekļauti visi iepriekšējo līmeņu pakalpojumi,
kā arī tai jānodrošina insulta vienības darbību. Neatliekamo palīdzību
visu diennakti trešā līmeņa slimnīcās nodrošinās astoņi speciālisti, kā
arī gadījumā, ja slimnīcā nodrošina dzemdībpalīdzību vairāk nekā 1000
dzemdībās gadā, tad tajā obligāti jābūt nodrošinātam neonatologam. Tāpat
slimnīcā jānodrošina dažāda veida izmeklējumu veikšana. Pacientus,
kuriem nepieciešami šāda līmeņa slimnīcās sniegtie pakalpojumi, tur
jānogādā pusotras stundas laikā.
VM gan izdalījusi arī trešā līmeņa slimnīcas, kuras specializējas
kardioloģijā vai onkoloģijā. Trešā līmeņa slimnīcā ar specializāciju
neatliekamo palīdzību sniegtu 9-10 speciālisti dažādās jomās, kā arī
ārstniecības iestādei jānodrošina dažādu veidu izmeklējumi. Pacientus,
kuriem nepieciešami šāda līmeņa slimnīcās sniegtie pakalpojumi, tur no
jebkuras vietas Latvijā jānogādā divu stundu laikā.
Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ir stacionārā ārstniecības iestāde,
kura diennakti nodrošina pacientiem neatliekamos, sekundāros un
terciāros veselības aprūpes pakalpojumus, norāda VM. Kopumā šāda līmeņa
slimnīcās neatliekamo palīdzību nodrošinātu 10 dažādu jomu speciālisti,
kā arī šādas slimnīcās būtu pieejami dažāda veida izmeklējumi. Pacientus
no jebkuras vietas Latvijā šādās visaugstākā līmeņa slimnīcās būtu
jāspēj nogādāt trīs stundu laikā.
Arī ceturtā līmeņa slimnīcām paredzētas vairākas specializācijas,
proti, pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču
aprūpē un dzemdību palīdzības profilā un rehabilitācijas profilā.
Tāpat ceturtā līmeņa slimnīca nodrošinās diploma un pēcdiploma
apmācību medicīnas izglītībā un rezidentūras programmas īstenošanā un
veiks zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā.
VM skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) slēgs līgumus ar
ārstniecības iestādēm par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, nosākot
obligāto profilu minimālo skaitu atbilstoši ārstniecības iestādes
līmenim. Gadījumā, ja slimnīca nevar nodrošināt kādu no obligāto profilu
minimālā skaita, tad NVD ar attiecīgo ārstniecības iestādi slēgs līgumu
atbilstoši līmenim, kuru obligāto profilu minimālo skaitu ārstniecības
iestāde var nodrošināt.
Gadījumā, ja ārstniecības iestāde piesaistīs finansējumu profila
attīstībai un pēcuzraudzības periodā pārtrauks pakalpojumu sniegšanu
attiecīgajā profilā, tad veiktās investīcijas būs jāatmaksā.
Pagaidām kartējums gan izstrādāts par trešā un ceturtā līmeņa
slimnīcām. Pagaidām Latvijā pastāv trīs līmeņu slimnīcās. VM
izstrādātajā kartējumā, tāpat kā līdz šim, pie augstākā līmeņa tek
pieskaitītas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes, Paula Stradiņa
klīniskās universitātes un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas.
Tomēr, ņemot vērā, izveidotās specializācijas, pie ceturtā līmeņa
slimnīcām tiks pieskaitītas arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca,
Rīgas Dzemdību nams un Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”.
Savukārt pie trešā līmeņa slimnīcām ar specializāciju tiktu
piesaistītas Liepājas, Daugavpils un Ziemeļkurzemes reģionālās
slimnīcas. Savukārt pie parastajām trešā līmeņa slimnīcām tiktu
pieskaitītas Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils
reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Visas šīs slimnīcas līdz šim
tika uzskatītas par reģionālajām daudzprofila slimnīcām.
Kā norāda VM, analizējot ceturtā līmeņa universitāšu slimnīcu
pakalpojumu sasniedzamību, trīs stundu sasniedzamība nodrošināta gandrīz
visā Latvijas teritorijā, izņemot Austrumlatgales teritoriju.
Austrumlatgales teritorijā ceturtā līmeņa slimnīcu pakalpojumu
pieejamību virs trīs stundām daļēji kompensēs Daugavpils reģionālā
slimnīca, kas sniedz trešā līmeņa slimnīcas pakalpojumus ar
specializāciju onkoloģija un kardioloģijā, uzskata ministrijā.
Savukārt trešā līmeņa slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamība pusotras stundas laikā ir nodrošināta gandrīz visā Latvijas
teritorijā, izņemot Alūksnes, Viļakas
un Mērsraga novadu teritoriju daļu. Mērsraga novadā trešā līmeņa
stacionāro pakalpojumu pieejamību virs 90 minūtēm daļēji kompensē
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāle, savukārt stacionāro
pakalpojumu pieejamību Alūksnes un
Viļakas novadu teritorijās plānots risināt nacionālā politikas
plānošanas dokumenta līmenī, kartējot otrā līmeņa stacionāro
ārstniecības iestāžu kartējumu. Iepriekš ministrija plānoja, ka pirmā un
otrā līmeņa slimnīcu kartējums tiks izstrādāts nākamā gada pirmajā
pusē.
VM atzīmē, ka kartējums izstrādāts, balstoties uz Pasaules Bankas
ieteikumiem. Slimnīcu tīkla optimizēšanai ļoti specializēta veselības
aprūpe būtu jācentralizē un pacientu plūsma jāvirza uz atbilstoša līmeņa
slimnīcu, kurā var nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Taču
vienlaikus jāveido veselības aprūpes pakalpojumu tīkls, lai pacienti
varētu saņemt nepieciešamo palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos,
kad stacionēšana nav nepieciešama, norāda VM.
VM arī norāda, ka paralēli slimnīcu tīkla sakārtošanai jāstiprina arī
primārā veselības aprūpe jeb ģimenes ārstu kapacitāte. VM norāda, ka
nepieciešams attīstīt ģimenes ārstu prakšu tīklu, uzlabot komandas
darbu, kā arī paplašināt ģimenes ārsta un viņa komandas kompetenci un
motivāciju iesaistīties ne tikai slimību diagnostikā un ārstēšanā, bet
arī veselības veicināšanā un slimību profilaksē.
Lai to izdarītu, līdz 2025.gadam plānots tuvināt pie ģimenes ārsta
pierakstīto vidējo pacientu skaitu līdz 1500. Piemēram, pērn 35,5%
ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pacientu skaits ir 1400-1800 pacientu.
Tāpat plānots veicināt ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu un ģimenes
ārstu tīkla sistematizēšanu.
