Adventes laiks ir jāizjūt un jāizdzīvo katram pašam sevī. Tas ir ilgu un cerību laiks, kad gaidām Ziemassvētkus – to svēto brīnumu, ko sajūt sirds un prāts. Mēs atskatāmies uz aizgājušo un ieklausāmies savā sirdsbalsī. Ir jāļauj mīlestības gaismai ienākt savās mājās, sētā. Pa šo ceļu mums ir jāiet ar labsirdību, saticību, lūgšanām – cits citam piedodot. Adventes laiks ir svētki, un šo svētku vainagu izgaismo iedegtās sveces, kuras dzīvē ir līdzgaitnieces kopš bērnības līdz mūža novakaram. Sveču gaisma ir īpašs simbols latviešu tautas tradīcijās.
Šajā adventes svētīgajā laikā vēlu baltu mieru, klusumu, saticību un savstarpējo mīlestību, gaidot Kristus bērniņa piedzimšanu. Šis ir arī laiks, kad nakts sapņos tiekamies ar mūžībā aizgājušajiem un jūtam viņu tuvumu. Tieši svētajā adventes laikā mūsu domas saplūst. Lūgsim gaismai nākt pār mums, tā veldzēs miesu, garu un stiprinās dzīvot laimīgi, gan dzīvojot vienatnē, gan ģimenē.
Krīt balti sniegi mūsu tēvzemē, un cilvēks top balts, no katra šajā dzīvē paliek viņa pēdas. Lai Dieva svētība mūs stiprina un lai Dievs svētī mūs mūsu zemē un visā valstībā!
