Pasaules Bankas (PB) ekspertu ieskatā Alūksnes slimnīcu kā diennakts ārstniecības iestādi uzturēt ir dārgāk, nekā nodrošināt reģiona pacientu nonākšanu citā slimnīcā – šādu kārtējo “pērli” izteikuši pētnieki pirmdien notikušajā konferencē “Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas” Rīgā.
Tajā piedalījās arī SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa un Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.
Ceļš uz Rēzekni
PB konsultants Džeims Serkons stāstīja par ekspertu ieteikumiem, kā uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu, kā arī rādīja ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu. Kartē gandrīz visiem iedzīvotājiem stundas brauciena attālumā atrodas reģionālā slimnīca. Izņēmums ir teritorija ap Alūksnes novadu, kas neiekļaujas stundas braucienā ne uz vienu no tuvākajām kartē atzīmētajām reģionālajām slimnīcām – Valmierā, Rēzeknē, kur sniegtu traumatoloģisku palīdzību. Saņemot kritiku par šādu kartējumu, Dž.Serkons norādīja, ka, raugoties nākotnē, šajā reģionā dzīvošot tikai ap 12 000 iedzīvotāju, līdz ar to neesot finansiāli izdevīgi Alūksnē uzturēt diennakts slimnīcu. Viņaprāt, finansiāli izdevīgāk būtu stiprināt Rēzeknes slimnīcu, lai tā no šī reģiona būtu gatava uzņemt pacientus ar nopietnākām saslimšanām, kā arī attīstīt transporta pieejamību no Alūksnes novada uz Rēzeknes slimnīcu. Konferencē tika uzsvērts, ka tie visi ir PB secinājumi, par kuru ieviešanu jālemj pašai Latvijai, un tie tapuši, pieņemot desmit gadu pārejas periodu līdz 2025.gadam.
Stundas laikā netiekam
A.Fomins norāda, ka alūksnieši konferences laikā daudzas reizes savu viedokli pauduši mikrofonā, norādot uz nepamatotu kritiku. “No veselības ministres Andas Čakšas puses nebija korekti paust, ka slimnīcu vadītāji klusējot, tiklīdz jāsāk runāt par pakalpojumu kvalitāti. Varbūt kaut kur tā arī ir, bet uz visiem šādu argumentu nevar attiecināt. Savukārt PB ekspertam nebija, ko atbildēt uz aizrādījumu, ka attālā Liepnas pagasta iedzīvotājs stundas laikā nevar nokļūt uz citu tuvāko slimnīcu. Jautāju par to, ka nav godīgi, ja blakus atrodas pašvaldību un privātā slimnīca, kā tas ir Alūksnē un Balvos, jo privātais neņems tos pacientus, kas nav izdevīgi,” saka A.Fomins.
Viņš uzsver, ka alūksnieši ir atpazīstami, jo konferences laikā daudzi ārsti viņus uzslavējuši un pauduši atbalstu. “Jautājumu par Alūksnes slimnīcu savā koalīcijas sēdē sola skatīt “Vienotība”, “zaļie” arī saka, ka iestāsies par Alūksni – vajadzētu būt labi, tomēr viss jāizdara līdz galam. Būs politiskā izšķiršanās. Ir savākti 10 674 iedzīvotāju paraksti – izveidosim kopiju un oriģinālu otrdien iesniegsim Saeimā,” saka A.Fomins.
Neņem vērā ārstēto skaitu
M.Kauliņa norāda – konferencē izskanēja, ka PB pētījums ir nekvalitatīvs, jo nav ņemti vērā visi aspekti, tādēļ tam ir daudz iebildumu. “Latvijā ir par maz naudas veselības aprūpei no valsts budžeta! Kā darīt slimnīcās, Latvijā zina – ja pacients savu kaiti varēs ne tikai diagnosticēt, bet arī ārstēt, tad nenotiks tā, kā ir pašlaik. Dž.Serkona piesauktie dati par 12 000 iedzīvotāju mūsu novadā ņemti pēc emigrācijas datiem, kad daudzi no Latvijas izbrauca uz ārzemēm, jo prognoze patiesībā nav tik negatīva,” saka M.Kauliņa.
Viņa uzsver, ka PB pētījumā atspoguļoti dati tikai par valsts apmaksāto medicīnu, neņemot vērā privāto un ambulatoro medicīnu, kā arī maksas pakalpojumus, kas ir ikvienā slimnīcā. “Alūksnes slimnīcas gadījumā 30 procenti no stacionārā pakalpojuma vispār nav ņemti vērā, jo mēs valsts kvotu pārpildām. Jau šobrīd esam pārsnieguši valsts apmaksātās kvotas pacientu hospitalizācijai. Šogad slimnīcā hospitalizēti jau 2605 pacienti, vēl mēnesis līdz gada beigām – valsts mums apmaksā tikai 2272 pacientu hospitalizāciju. Nav ņemta vērā reālā – ārstēto pacientu plūsma, tikai kvotētā. Lai runātu par pārveidošanu, jāiepazīst situācija uz vietas – Alūksnē pētnieki nav bijuši,” stāsta M.Kauliņa.
Ministrija pasargā
balveniešus
Viņa uzsver – kvalitātes rādītāji, ko uz Alūksnes novada pašvaldību atsūtījusi Veselības ministrija, arī nav pilnīgi, jo tie rādītāji, kas nav glaimojoši Balvu slimnīcai, netika iesniegti. Piemēram, mirstība pēc ķirurģiskām manipulācijām Alūksnes slimnīcā ir 4,9 procenti, valstī zemākais rādītājs mazajās slimnīcās ir 4,4 procenti, bet “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā” tie ir 19,8 procenti! Arī mirstība pēc terapeitiskām manipulācijām Alūksnē ir otrais zemākais rādītājs valstī. “Alūksnē ir bērnu nodaļa, kuras mazie pacienti palielina vienas divu dienu hospitalizāciju skaitu. Tajā pašā laikā mums ir nepilnas dienas hospitalizācijas, jo pacientu ļaunprātīgi neturam lieku dienu, lai tikai viņš nomaksātu 10 eiro gultas dienu! Alūksnes slimnīcā palīdzību sniedz arī smagos gadījumos, bet Balvos šis rādītājs ir zemākais valstī. Izraujot šādus rādītājus no konteksta, situācija tiek atainota kā lielas briesmas, bet patiesībā tā nav,” norāda M.Kauliņa. ◆
