Alūksnē, Jāņkalniņā, pie piemiņas plāksnes 1941.gada 4.jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem nozagtas puķes.
Alūksnē, Jāņkalniņā, pie piemiņas plāksnes 1941.gada 4.jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem nozagtas puķes. Acīmredzot tā ir sagadīšanās, ka sarkanbaltās leduspuķes kāds iekārojis 17.jūnijā, kad atzīmē Latvijas Republikas okupācijas dienu. Tomēr Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājs Uldis Veldre uzskata, ka tas ir kārtējais vandalisma akts.
“Plāksne un puķes ir piemiņa nacionālajiem partizāniem, kas neļāva panikā bēgošajiem komunistiem izvest vilciena sastāvu ar elevatorā izlaupītajiem graudiem un ar lopiem no kautuves. Viņus turpat dzelzceļa malā nošāva. Pērn automašīna bija sabraukusi ziedu kasti pie piemiņas plāksnes, bet tagad ir izrautas leduspuķes, kas bija labi ieaugušas,” skaidro U.Veldre.
Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktors Gunārs Stradiņš informē, ka par Jāņkalniņa apkopšanu rūpējas sākumskolas kolektīvs, taču arī ģimnāzisti laiku pa laikam pirms svētkiem vai mācību gada sākšanas to sapoš. Viņš atzīst, ka piemiņas plāksne un kalniņš ir ieaudzis zālē, jo skolēniem vasarā nav jāstrādā lauciņos vai labiekārtošanas darbos. “Šī piemiņas vieta ir maz zināma. Daudzi par to uzzināja, pērn avīzēs lasot par vandalismu, kad plāksni aplēja ar krāsu. Pagaidām piemiņas vieta nav arī pieminekļu sarakstā. Tās izveidošana ir Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītāja Ulda Veldres iniciatīva,” komentē Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde. Viņa atzīst, ka trūkst sadarbības. Vienam cilvēkam nav pa spēkam rūpēties par piemiņas vietu sakopšanu un uzturēšanu. Lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu atrast piemiņas vietu, kur nošauti nacionālie partizāni, būtu vajadzīga norāde. Alūksnes pilsētvides plānotāja Antra Lielmane saka, ka pagaidām tāda nav izgatavota, bet par to varētu lemt.
