Tu mani sodīji ar klusēšanu. Par to, ka veselu mūžību es runāju tikai ar sevi. Klusumā un domu aizņemtībā. Atsvešinātībā.
Tu mani sodīji ar klusēšanu. Par to, ka veselu mūžību es runāju tikai ar sevi. Klusumā un domu aizņemtībā. Atsvešinātībā. Neko neprasot, nedzirdot. Vienkārši – klusējot.
Tu mani noliedzi. Ar pieskārieniem. Ar glāstiem. Ar pagalam atvēsušu tuvumu. Un nolēmi mani vientulībai. Ar ēnas cienīgu žestu atbildot uz manu tuvošanos – klusējot. Tad vienkārši – pagriežot muguru. Aizejot.
Nu sēžu klusumā bez pieskārieniem. Un sarunājos ar durvju atvadu sveicienu uz Tu…