Tradīcija: mudina Jāņus sagaidīt sakoptā sētā.
Tradīcija: mudina Jāņus sagaidīt sakoptā sētā
Anastasija Baikova kopā ar sešus gadus veco mazmeitu, kuru arī sauc par Anastasiju, dzīvo Jaunalūksnes pagastā lielceļa malā. Mazās vecāki šobrīd atrodas peļņā – Īrijā. Tāpēc par ģimenes “Senču” mājām pašlaik rūpējas vecā saimniece un viņas čaklā palīdze.
A.Baikova saka, ka galā ir jātiek. Saimnieces vīrs jau 17 gadus kā viņsaulē. Vecmāmuļai rokās ir dēla gatavota izkapts. Tā labi kalpo un izturēs, kamēr saimnieks atgriezīsies mājās no ārzemēm. Vecmāmiņa un mazmeita pēc savējiem ilgojas, taču saprot, ka viņi nesēž rokas klēpī salikuši, bet strādā, pelna naudu. Ko lai dara, ja dzimtajā pusē labi atalgotu darbu atrast grūti?
Kaut todien smidzināja, abas saimnieces strādāja, lai nopļautu un aizvāktu zāli pie mājām. Mazā Anastasija stāstīja, ka palīdz vecaimātei arī dārzu ravēt. “Nāk Jāņi, ir jāsteidzas visu padarīt. Tā mēs dzīvojam. Govi turam. Ir arī teliņš, suns un divas zosis. Kad eju govi pārsiet, zosis nāk līdzi. Automašīnas redz šo gājienu, piestāj. Kā ir, tā jādzīvo, tā jāiztiek,” saka A.Baikova. Zosis ir vienā augumā ar mazo Anastasiju.
Meitenei no tām esot mazliet bail, bet vienmēr varot patverties pie vecāsmātes.
A.Baikova pēc tautības ir krieviete, dzimusi Latvijā. Ilgus gadus dzīvojusi Jaunannā, 1976.gadā kļuvusi par alūksnieti. Sarunāties latviski viņai nav nekādu grūtību.
