– Eiropas Savienībā Darba laika direktīvā ir noteikts lielāks stundu skaits nekā Latvijas Darba likumā. Tas taču nozīmē, ka pēc pievienošanās Eiropas Savienībai mums būs ilgāk jāstrādā! – sašutis jautā kāds lasītājs.
– Eiropas Savienībā Darba laika direktīvā ir noteikts lielāks stundu skaits nekā Latvijas Darba likumā. Tas taču nozīmē, ka pēc pievienošanās Eiropas Savienībai mums būs ilgāk jāstrādā! – sašutis jautā kāds lasītājs.
2002.gadā pieņemtajā Latvijas Darba likumā pārņemtas gan Eiropas Savienības darba laika, gan arī darba aizsardzības direktīvu prasības, taču ne visas tās pie mums ir ieviestas dzīvē. Tas attiecas gan uz biroja darbinieku nodarbināšanu pie datora, gan uz virsstundu apmaksu, gan uz dzimumu diskrimināciju. Taču attiecībā uz darba laika noteikšanu Latvija Eiropas Savienības prasības ir izpildījusi ar uzviju, un pēc pievienošanās Eiropas Savienībai nekas nemainīsies.
Eiropas Savienības pieņemtajā Darba laika direktīvā noteikts, ka strādājošajiem darba laiks katrā septiņu dienu periodā, ieskaitot virsstundas, nedrīkst pārsniegt 48 stundas. Latvijā normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā un virsstundu ilgums nedrīkst pārsniegt 48 stundas četru nedēļu periodā. Gada laikā virsstundas nedrīkst pārsniegt 200 stundas.
Lai nodrošinātu visu Eiropas Savienības pilsoņu sociālo aizsardzību, Eiropas Savienības direktīva nosaka maksimālo pieļaujamo darba laika ilgumu, nevis precīzi nostrādājamo stundu skaitu. Tātad Eiropas Savienība nosaka maksimāli pieļaujamās 48 stundas, bet Latvijas Darba likums – vēl mazāku nedēļas maksimumu – 40 stundas.
No Eiropas Savienības prasību ieviešanas visvairāk iegūs autovadītāji, kas garas stundas pavada ceļā. Eiropā pārguruši autovadītāji katru gadu izraisa ap 100 000 ceļu satiksmes negadījumu. Tāpēc Eiropas Savienībā aizliedz dienā braukt ilgāk par deviņām stundām un nosaka, ka kopējais auto vadīšanas ilgums divās nedēļās nedrīkst pārsniegt 90 stundas, turklāt pēc katrām četrarpus stundām jābūt 45 minūšu pārtraukumam. Katru dienu jābūt vismaz 11 stundu ilgam nepārtrauktam atpūtas periodam. Šīs prasības jau tagad ietvertas Latvijas likumdošanā un ir spēkā.
Vēl nesen visiem mobilajiem strādniekiem (ieskaitot šoferus) Eiropas Savienībā ar likumu bija liegts strādāt vairāk nekā 60 stundas nedēļā. 1998.gadā pieņemtajā Eiropas Savienības Darba laika direktīvā ikviens šoferis, ieskaitot autobusa vadītājus, nedēļā nedrīkst strādāt ilgāk par 48 stundām, viņiem ir jābūt vismaz četras nedēļas garam apmaksātam atvaļinājumam. Direktīva gan pieļauj, ka var strādāt arī ilgāk, bet tikai ar paša šofera piekrišanu.
No 2005.gada marta pat kopā ar virsstundām, kurām piekrīt šoferis, kopējais autovadītāju darba laiks nedēļā nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas.
