Vienā dienā – 19.jūnijā – Alūksnes domes sēdē deputāti balsojot paudīs attieksmi par Alūksnes novada izveidi, savukārt pēcpusdienā akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” filiāles “Alūksnes 15.CP” telpās notiks konference par šo pašu tēmu.
Vienā dienā – 19.jūnijā – Alūksnes domes sēdē deputāti balsojot paudīs attieksmi par Alūksnes novada izveidi, savukārt pēcpusdienā akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” filiāles “Alūksnes 15.CP” telpās notiks konference par šo pašu tēmu.
Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe informē, ka konferencē par administratīvi teritoriālo reformu diskutēs visu 20 rajona pašvaldību vadītāji, kā arī Alūksnes domes draugi – pārstāvji no Binnemā pašvaldības Nīderlandē.
“Oficiāla iedzīvotāju aptauja Alūksnē nenotiek. Taču deputāti runā ar vēlētājiem par administratīvi teritoriālo reformu. Vienotas nostājas šajā jautājumā nav,” klāsta A.Grūbe.
Viņš arī apšauba, “vai 102 novadu izveide Latvijā ir tas labākais variants, jo nav ekonomiska pamatojuma”. Pēc A.Grūbes domām, vislabāk būtu bijis veidot novadus uz katra Latvijas rajona bāzes, jo vēsturiski un kompakti visa infrastruktūra ir vērsta uz rajona centru. Taču A.Grūbe ir noskaņots optimistiski par to, ka, veidojoties novadiem, Malienā nesamazināsies darbavietu skaits, jo šeit tradicionāli pašvaldības vienmēr veidojušas uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Pēdējā laikā esot vērojama tendence palielināties darbavietu skaitam.
Otrdien Alūksnes domes tautsaimniecības un pilsētas attīstības komitejā deputāti jau diskutēja par iespējamo domes lēmumu, paužot attieksmi pret Alūksnes novada izveidi.
A.Grūbe sarunā ar kolēģiem uzsvēra, ka 102 novadu variantā Alūksnes novads varētu pretendēt uz tetiroriāli lielākā novada statusu. Turklāt šis novads apvienotu vairāk pašvaldību, nekā citi novadi. Alūksnes novadā varētu iekļauties 16 pašvaldības. Ārpus novada paliek Ape un Trapene, bet Gaujiena un Vireši vislabprātāk pievienotos Smiltenes novadam. “Alūksnes novads turklāt būtu viens no vecākajiem iedzīvotāju vecuma ziņā,” teica A.Grūbe.
Deputāti diskutēja par to, ka nav skaidrs slimnīcas un veco ļaužu pansionāta liktenis, izveidojoties novadiem. Neesot arī skaidrs, kā paredzēts organizēt policijas un ugunsdzēsēju darbu, pārstrukturējot to atbilstoši jaunizveidotajiem novadiem. Nav skaidrs, kā veidosies un darbosies Liepnā plānotais neatliekamās medicīniskās palīdzības un ugunsdzēsēju iecirknis. Aprēķini liecinot, ka policijas iecirkņa izveide Apē maksātu pusmiljonu latu. Pagaidām neesot pilnībā skaidrības par to, cik maksās divu novadu – Alūksnes un Apes – izveide Alūksnes rajonā. Visgrūtāk esot nepieciešamos aprēķinus iegūt no SIA “Lattelekom”.
“Esam izpētījuši, ka, izveidojot novadu, var uzlaboties iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāte, būs nodrošinātas pašvaldības funkcijas, budžets. Taču tas viss – tikai pirmajā reizē. Nav garantiju, kas būs pēc tam,” sacīja A.Grūbe.
Deputāti uzsvēra, ka šobrīd Latvijā jau izveidojušies apmēram 15 novadi, taču neviens no piemēriem nespējot pārliecināt, ka “viss ir kārtībā” un ka vajag “tā turpināt”. Piemēram, nesenā Siguldas novada izveidošanās, pēc Alūksnes domes deputātu viedokļa, liecina vienīgi par to, ka iegūta papildu zeme, kur attīstīties “Rīgas guļamistabai”.
Deputāti pauda, ka viņi, visticamāk, varētu balsojumā akceptēt Alūksnes novada izveidi ar vairākiem priekšnosacījumiem.
Savukārt Alūksnes domes tautsaimniecības un pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsvēra, ka deputāti balsojumā domes sēdē paudīs vienīgi savu viedokli, taču iedzīvotājiem ir tiesības paust arī savējo.
Iepriekš Alūksnes domes sēdē deputāti jau vienojās par to, ka “nav normatīvās bāzes, lai novads varētu darboties”, nav arī pietiekami attīstīta infrastruktūra. Alūksnieši pārliecināti, ka Latvijā tāpat kā Nīderlandē novadu veidošanai vajadzīgs nevis gads, bet gadi. Nīderlandē novadu veidošanai bija vajadzīgi 20 gadi.
Administratīvi teritoriālā reforma paredz Alūksnes rajona vietā izveidot divus novadus – Alūksnes un Apes. Katra novada izpētei tērētas valsts investīcijas 15 000 latu apmērā.
