Lielais brauciena nogurums. Liepziedu un jasmīnu reibinošā smarža Varšavas ielās. Zemeņu un ķiršu kārdinājums ceļā uz Polijas krāšņāko un vēsturiskāko pilsētu Lodzu. Sastaptie jaukie un atsaucīgie cilvēki.
Lielais brauciena nogurums. Liepziedu un jasmīnu reibinošā smarža Varšavas ielās. Zemeņu un ķiršu kārdinājums ceļā uz Polijas krāšņāko un vēsturiskāko pilsētu Lodzu. Sastaptie jaukie un atsaucīgie cilvēki. Nepārtrauktā spriedze. Kopīgais prieks un gandarījums. Kolēģu draudzīgais plecs. Un vēl un vēl… Tas viss ir palicis ne tikai tālajā, saulainajā un viesmīlīgajā Polijā, bet arī dziļi sirdī. Lai pa gabaliņam redzētā, dzirdētā un izjustā tagad, esot mājās, varētu atcerēties, izbaudīt, izgaršot un izvērtēt.
Polijā iepriekšējās nedēļas izskaņā viesojās žurnālistu grupa no Latvijas, lai būtu kopā ar poļu tautu, kas valdības izsludinātajā divu dienu referendumā pauda savu attieksmi iestājai Eiropas Savienībā (ES). Ir tik bezgala daudz iespaidu un viedokļu. Bet tas, kas pašas acīm redzēts, dzirdēts un izjusts, ir vesela bagātība, ko tikai pēc kāda laika iespējams izvērtēt. Tāpēc paldies Eiropas Ceļojumu centra darbiniekiem, kas organizē šādus braucienus, kā arī kolēģiem, kuri strādāja divtik vairāk, lai mēs varētu būt šo vienreizējo vēsturisko notikumu aculiecinieki.
Domāju, ka vēl ilgi ne tikai Polijā diskutēs par tās izvēli pievienoties ES. Kā visur, arī tur netrūkst ne eiropiekritēju, ne eiroskeptiķu. Referenduma rezultāts gan liecina, ka pirmo ir vairāk. Bet fakts ir arī tas, ka “pret” nobalsoja viena ceturtā daļa, bet referendumā nepiedalījās 41 procents Polijas balsstiesīgo iedzīvotāju. Daudzi jautā :”Kāpēc?” Ir, protams, arī atbildes. Ikvienā dzīves parādībā ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Arī ES to netrūkst. Visvairāk dzīve savienībā uztrauc poļu sīkzemniekus un mazos uzņēmējus. Diemžēl. Ne velti smej: pēc ES standartiem līks gurķis nav gurķis. Bet kas tad tas ir? Vai audzis citādāk un garšo citādāk? Vai tagad visu mērīs tikai ar ES standartu mērauklu?
Poļi uztraukušies par to, ka pievienojas savienībai, kur ne īpaši cieņā ir garīgums. Bet tanī pašā laikā viņi cer, ka ar savu gara spēku, kuru viņi gūst lielajā ticībā Dievam, ne tikai pārvarēs visas grūtības, kas viņus sagaida, bet arī palīdzēs citām tautām apspiest sevī merkantilo dabu.
Poļu iedzīvotāju attieksme nebūt nebija viennozīmīga. Vecākā gadagājuma ļaudis lielākoties atbildēja, ka viņi pozitīvi balsojuši ne jau sevis dēļ, bet gan bērniem un mazbērniem. Viņu izglītībai, darbam un iespējām dzīvot pasaulē bez noteiktām robežām. Protams, bija arī tādi, kas negatīvo attieksmi pamatoja ar bažām, ka dzīve kļūs dārgāka un vēl grūtāk klāsies maznodrošinātajiem. Toties nebija neviena jaunieša, kas būtu pret ES, jo viņi apzinās plašās iespējas.
Vidējā vecuma poļi izvēli argumentēja daudzveidīgāk. “Pozitīvs vai negatīvs balsojums mūsu valsti neizcels no vietas, kur tā pašlaik atrodas. Polija Eiropā bijusi un būs. Svarīgi, lai kļūstam savstarpēji bagātāki.”
