Saeima šodien lemj par Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto grozījumu administratīvo pārkāpumu kodeksā nodošanu komisijām.
Saeima šodien lemj par Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto grozījumu administratīvo pārkāpumu kodeksā nodošanu komisijām, kas paredz naudas sodu skolu direktoriem, naktsklubu un kafejnīcu īpašniekiem par likumā noteikto pasākumu neveikšanu narkotisko vielu izplatīšanas novēršanai, informē Saeimas prezidijs.
Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis laikrakstam pauž šaubas, vai stingrāki sodi un bailes no tiem spēs pozitīvi ietekmēt situāciju.
“Tā mēs varam nonākt līdz staļiniskiem principiem. Ir jāpierāda vaina,” saka viņš. A.Gailītis tomēr atzīst, ka ne tikai lielajās pilsētās, bet arī lauku reģionos ir “pilns ar narkotikām”. Tāpēc policija bieži vien par likumpārkāpumiem aizdomās turamos (ceļu satiksmes negadījumu izraisītājus, sabiedriskās kārtības pārkāpējus) nosūta uz pārbaudi, lai konstatētu, vai ir lietotas narkotikas.
“Šogad jau apmēram četras reizes nācies konstatēt, ka analīžu materiāls ir bijis ar ūdeni atšķaidīts urīns. Tāpēc arī objektīvas analīzes nav bijušas iespējamas. Tā var notikt tāpēc, ka policija analīžu ņemšanas brīdī nav tiesīga stāvēt blakus,” saka A.Gailītis. Viņš atzīst, ka vajag pilnveidot likumdošanu, lai reglamentētu policijas profesionālo darbību. Taču A.Gailītis atzīst, ka to ir grūti samērot ar cilvēktiesību normām. Šogad Alūksnes rajonā vairākos gadījumos laboratoriskās analīzes ir apstiprinājušas aizdomas, ka cilvēks ir lietojis narkotikas. “Ir rakstīti administratīvie protokoli un noteikti naudas sodi. Nevarētu teikt, ka Alūksne ir brīva no narkotikām,” saka Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks. Viņš piebilst, ka laukos galvenokārt lieto lētākas narkotiskās vielas.
Saeimas juridiskās komisijas sagatavotie grozījumi paredz, ka “par normatīvajos aktos noteikto pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai izglītības iestādēs to vadītājiem uzliek naudas sodu no 10 līdz 25 latiem”. Savukārt par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, direktoru var sodīt ar naudas sodu no 25 līdz 125 latiem.
Grozījumi paredz, ka par “normatīvajos aktos noteikto pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai restorānos, kafejnīcās, bāros un citās publiskās vietās uzņēmuma vadītājam uzliek naudas sodu no 50 līdz 200 latiem”, savukārt par šādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, vadītāju var sodīt ar 150 līdz 500 latu lielu sodu.
A.Gailītis laikrakstam saka, ka “piekristu, ja šāds likuma pants būtu spēkā pret restorānu un kafejnīcu vadītājiem, jo, ja tur smēķē marihuānu, to nevar nejust”. Taču viņš arī piebilst, ka šādās atpūtas vietās tomēr ir gūti konstatēt, ka “kaut kur kāds klusītēm tirgo narkotikas”. Vēl grūtāk to ir konstatēt izglītības iestādēs.
A.Gailītis uzsver, ka “nevar pamatoties tikai uz apgalvojumiem, ka pie jums kaut kur kāds tirgo vai lieto narkotikas”. “Tas ir gaužām nenopietni,” saka viņš.
Grozījumu autori anotācijā norāda, ka, izstrādājot likuma grozījumus, Saeimas Juridiskā komisija konsultējusies ar Saeimas Juridisko biroju, Izglītības valsts inspekciju, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktora vietnieku, bērnu un jauniešu centra “Daugmale” direktoru, Rīgas angļu ģimnāzijas direktoru un citu skolu vadītājiem, kā arī finanšu ministru, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts cilvēktiesību biroju, Narkotiku apkarošanas biroju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju.
Grozījumu autori ir opozīcijā esošās Tautas saskaņas partijas deputāti Andrejs Klementjevs un Aleksandrs Bartaševičs, kuri nāca klajā ar iniciatīvu noteikt sodus skolu direktoriem un naktsklubu īpašniekiem, kuri necīnās pret narkotiku izplatību skolās un naktsklubos. Izskatot šos grozījumus komisijā, sākotnēji pret tiem iebilda izglītības iestāžu vadītāji, paužot pārliecību, ka direktora pienākums nav “skraidīt pa skolas teritoriju un ķert narkodīlerus, bet tas ir jādara tiesībsargājošajām iestādēm”.
Arī Ģenerālprokuratūra komisijas sēdē apšaubīja, ka valsts ir tiesīga sodīt skolu direktorus un izklaižu vietu īpašniekus par to, ka viņu teritorijā kāds nelikumīgi pārdod narkotikas, jo, iespējams, par šādām darbībām viņi nemaz nav informēti.
