Alūksnes ezeru kopš 2002. gada 1. februāra apsaimnieko Alūksnes pilsētas domes un Jaunalūksnes pagasta padomes aģentūra “ALJA”.
Alūksnes ezeru kopš 2002. gada 1. februāra apsaimnieko Alūksnes pilsētas domes un Jaunalūksnes pagasta padomes aģentūra “ALJA”.
“Šogad maija sākumā ezerā ielaidām 200 000 līdaku mazuļu, kas ir uz pusi vairāk nekā pērn. Saņēmām pēkšņu piedāvājumu no zivju audzētavas iegādāties mazuļus, lai gan ledus ezerā vēl nebija izgājis. Ja būs iespējams, tad vasaras vidū laidīsim ezerā arī zandartu mazuļus,” laikrakstam stāsta Alūksnes pilsētas pašvaldības un Jaunalūksnes pagasta pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Igors Zvejnieks.
I.Zvejnieks skaidro, ka zivju mazuļu ielaišanai atvēlējuši līdzekļus no Zivju fonda un arī no iekasētās naudas par izsniegtajām makšķerēšanas licencēm.
“Aģentūras darbību dotē abas pašvaldības. Šogad Alūksnes pilsētas dome piešķīrusi 2000 latus, bet Jaunalūksnes pagasta padome – 1500 latus,” atzīst I. Zvejnieks.
Viņš apgalvo, ka dotācijas galvenokārt paredzētas tam, lai aģentūra varētu sarūpēt materiāli tehnisko bāzi.
“Iegādājāmies laivu un motoru. Šogad noorganizējām arī divas makšķerēšanas sacensības, kas būs tradicionālas. Sacensības, kas bija janvārī, turpmāk plānojam rīkot ap Ziemassvētkiem, otras notiks aprīlī,” uzsver aģentūras direktors.
Aģentūrai “ALJA” ir tiesības izņemt ezerā nelikumīgi ieliktos tīklus, aizturēt maluzvejniekus un uzrakstīt aktus par izdarītajiem pārkāpumiem. Šogad aģentūras darbinieki reģistrējuši desmit gadījumus par nelikumīgi ievietotiem tīkliem.
“Rūpnieciskās zvejas limits šim gadam ir noteikts jau pērnā gada rudenī. Zušu murdus ar 30 metru sētām ezerā var ievietot, sākot no 1. maija, pēc 20. jūnija tos var pārveidot par zivju murdiem. Dibinot aģentūru, nolēma, ka 60 procentus no rūpnieciskās zvejas limita iegūst Jaunalūksnes pašvaldība, kas izsola tos privātpersonām, bet 40 procentus – Alūksnes pilsēta,” norāda
I. Zvejnieks.
Ja ir vēlēšanās spiningot no laivas Alūksnes ezerā, sākot ar 1. maiju, ir jāiegādājas licence par 15 latiem.
“Šādas licences iegādājās krietni mazāk nekā pērn, jo makšķernieki ir pārliecinājušies, ka pāris nedēļas pēc tam, kad ledus ir aizgājis, copes uz līdakām nav,” atzīst direktors.
Viņš atgādina par ierobežojumu, ka tīklus ezerā var ievietot tikai līdz 15. martam, jo martā sākas līdaku liegums. “Kamēr zivis nārsto, līdz 20. jūlijam ar tīkliem zvejot ezerā ir aizliegts, to var darīt tikai ar murdiem. Nelikumīga makšķerēšana ar murdiem nav tik aktuāla kā ar tīkliem,” spriež I.Zvejnieks.
Makšķerēšanai no laivas ir derīga sezonas licence no 1. maija līdz 31.oktobrim, ko var iegādāties par trim latiem. Visam gadam tā izmaksā piecus latus.
“Lielas problēmas sagādā tie, kas pa ezeru vēlas braukt ar ūdensmotocikliem. Noteikumi paredz, ka par to maksu nevar iekasēt, taču šādi atpūtnieki rada nekārtības un ar jaudīgo tehniku apdraud makšķernieku dzīvību,” apgalvo I. Zvejnieks.
