Man arī sāp. Un nevar nesāpēt, jo nesāpēts ir neiepazīts.
Man arī sāp.
Un nevar nesāpēt,
jo nesāpēts ir neiepazīts.
Man arī slāpst.
Un tad es eju meklēt,
jo nokavēt ir pēdas nesadzīt.
Es mēdzu krist.
Jo nevar nepakrist,
ja ceļš pret kalnu ejams.
Lai spēju daudz.
Bet paliks arī tev –
kas man bij neiespējams.
