Vecās partijas jaunais vadonis ar partijas segvārdu Naglijs sola ar huligānisku uzvedību piesaistīt sabiedrības uzmanību un tā pārvarēt krīzi.
Vecās partijas jaunais vadonis ar partijas segvārdu Naglijs sola ar huligānisku uzvedību piesaistīt sabiedrības uzmanību un tā pārvarēt krīzi. Caur neceļiem atkal grib tikt uz ceļa. Latvijas. Jā. To es saprotu. Pēc manām domām, neceļi vienmēr beigu galā aizved uz pareizākā ceļa. Par piemēru, tas pats Naglijs, aiziedams pensijā no iepriekšējās darbavietas (Prihvatizācijas biroja vai kā viņu tur), saprata, ka visa dzīves jēga ir zemenēs jebšu potencē.
Nu kurš vīrišķis (un vēl jo vairāk sievišķis) gan to nesaprot un neatbalsta šitādus dzīves jēgas meklējumus. Mums šajā sakarā ģimenē ir pat izveidojies savs humoriņš. Potenci, raugi, mēs tēlaini salīdzinām ar zemeņu lauku. Kā tajā dziesmā: “Zemeņu lauks, viens vienīgs zemeņu lauks…” Tālāk gan ir nesmuks pants, par to, ka tas viss tikai “atmiņās”. Es saku “nē” gadiem un nolemtībai potences lejupslīdē! Kad sašļūk viņš, palīgā nāks viagriņš! Tā, lūk. Tādos brīžos, kad liekas, ka nekas neizdodas un dzīvei nav jēgas, sieva saka: “Mums atkal vajag zemes!” Un uz aptieku prom. Viņai vienmēr pa rokai ir lieka receptīte. Kā saka – nebaltai dienai.
Un patiešām, lai cik dažam labam liktos amorāli šādi potences palīglīdzekļi, es tos atbalstu. Tas ir stimuls noticēt saviem spēkiem. Arī tad, kad eju ciemos pie mīļākās – Anniņas. Tiesa, sievai mājās visas tablešu rezerves ir saskaitītas. Ja kaut viena dražeja pazūd, tūlīt ģimenes attiecībās ir īssavienojums. Sieva kliedz, ka es atkal esot pie m… bijis. Nekulturāli, es jums teikšu. Tik ilgi jau esam dzīvojuši kopā, bet viņa nav gājusi līdzi progresam. Kad savai laulenei Antonijai tā arī pasaku, viņa ir gatava mani nogalināt un bļauj, lai es līdzi laikam turpmāk ejot bez viņas finansiālā atbalsta. Neliete. Labi zina, ka tas nav iespējams.
Bet tas nu tā. Skandāli tikai uzsit asinis un, ticiet vai ne, labvēlīgi ietekmē potenci. Kā saka, no neceļiem nākdams, atkal tieku uz ceļa. Tā, lūk. Patīk man šitā partija. Esmu nolēmis aktivizēties, iesaistīties un kļūt par vietējās šūniņas vadoni. Kas zina, varbūt nākamajās Saeimas vēlēšanās man un Naglijam paveicas, un mēs tiekam par deputātiem. Derētu, es jums teikšu, pacelt potenci tajā Saeimā.
Vienīgais kur es nepiekrītu savam jaunajam vadonim Naglijam, ir alkohola un smēķēšanas jautājums. Viņš apgalvo, ka tie abi posta potenci. Es domāju gluži pretēji. Nu vismaz uzskatu, ka neskādē jau nu gan. A kāds dakteris no Austrumiem pat apgalvo, ka smēķēšana un alkohola lietošana ir profilakse jaunmodīgajai unfekcijas slimībai SARS. Tā, lūk. A ja nu man galīgi radīsies idejiskas nesaskaņas ar Nagliju, tad pāriešu citā partijā. Tas jau tagad modē. Meklēties. Un neviens to nenosoda. Kā saka, ikvienai personībai vajadzīga pašrealizācijas brīvība! Arī manējai. Manai Antonijai nāksies ar to samierināties. Potencei, es jums teikšu, ir varens spēks. Es jums teikšu – partijas celtniecības darbs nav viegla lieta. Sviedrē. Bet ir jāiztur. Kā nekā esmu vīrietis.
