Pavisam nelāga ir sajūta, kārtējo reizi izdzirdot par vienkāršo sabiedrības cilvēku likstām un problēmām, viņu izmisumu un nesekmīgajiem mēģinājumiem tās atrisināt.
Pavisam nelāga ir sajūta, kārtējo reizi izdzirdot par vienkāršo sabiedrības cilvēku likstām un problēmām, viņu izmisumu un nesekmīgajiem mēģinājumiem tās atrisināt. Viena daļa likteņa pabērnu apzinās, ka pašiem ir jābūt taisnības karotājiem, un viņi to arī dara. Arī ar lozungiem un plakātiem, par cīņas veidu izmantojot vēsturiskas metodes – piketu vai streiku. Šonedēļ vairāki desmiti cilvēku ar īpašām vajadzībām bija pulcējušies pie Saeimas nama, lai lūgtu valsts atbalstu problēmu risinājumā – sociālās garantijas un aizsargātību. Nenoliedzami, ka cilvēkiem ratiņkrēslos ne mazāk svarīga ir sabiedrības attieksme un spēja integrēties.
Nesen jauniete ratiņkrēslā stāstīja, ka vēlējusies uzsākt studijas kādā mācību iestādē budžeta grupā. Viņa veiksmīgi izturējusi vairākus pārbaudījumus, un tad kāda sieviete no mācībspēkiem pajautājusi, vai viņa to spēšot, ar to klaji norādīdama uz īpašo – invalīdes – stāvokli. Jauniete pārtraukusi attiecības ar šo augstskolu, taču sirdī palicis aizvainojums. Iespēja mācīties un strādāt invalīdiem ir tikpat svarīga kā jebkuram cilvēkam, un pat vēl vairāk, lai viņi nezaudētu pārliecību, ka ir pilntiesīgi sabiedrības locekļi, kam vajadzīgs darbs, citu sapratne un vēlēšanās būt mīlētiem.
Viņiem ir svarīgi nezaudēt identitāti un paust sevi kā personību. Nejusties pazemotiem un nicinātiem, lai, izejot sabiedrībā, nav jāslēpjas no ziņkārīgo acu skatieniem un neiecietības. Lai, apmeklējot dažādas sabiedriskas iestādes un tirdzniecības vietas, nesāktu sāpēt galva par to, ka nav ierīkota ērta iekļūšana tajā. Man patīk atziņa – cilvēkam jāapzinās, ka viņš nekad nezina, kas viņu var sagaidīt rītdien. Šodien viņš ir vesels, bet rītdien var būt starp tiem, ko piemeklējusi nelaime.
Labklājības ministrija un tās ministre Dagnija Staķe pauž, ka valstī esot uzsākta invalīdu nodarbinātības problēmas risināšana, kurā par prioritāti izvirzīta invalīdu darbspēju uzlabošanas programma. Šī augstākā instance skaļi deklarē, ka vienmēr aizstāvēs invalīdus un viņu tiesības (un to arī reāli izdara!). Šogad to jau ir pierādījusi, panākot, ka paaugstina valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, piemaksas ģimenēm pie valsts pabalsta, kurās audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Ministre aicina šajā pasākumā iesaistīties arī pašvaldības, lai varētu piedāvāt darba praksi jauniešiem un bezdarbniekiem un, protams, darba vietas citiem. Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts dienests kopīgi plāno īstenot četras programmas, lai invalīdus iesaistītu darba tirgū. Tam no valsts budžeta atvēlēs 475 000 latu.
