Jaunais pāris: iepazīstas svešā zemē. Šodien pasaulē atzīmē Starptautisko ģimenes dienu, bet šajā mēnesī Alūksnē oficiāli kopdzīvi noformē tikai viens pāris – Ingrīda Baumane un Jorens Babris.
Jaunais pāris: iepazīstas svešā zemē.
Šodien pasaulē atzīmē Starptautisko ģimenes dienu, bet šajā mēnesī Alūksnē oficiāli kopdzīvi noformē tikai viens pāris – Ingrīda Baumane un Jorens Babris. Viņi viens otram “jā” vārdu teiks šosestdien. Ingrīda un Jorens dzīvo Alsviķu pagastā, bet pavisam nesen atgriezušies no darba gaitām Īrijā.
“Mēs iepazināmies pirms vairāk nekā diviem gadiem Īrijā un kopš tā laika esam kopā,” laikrakstam stāsta Ingrīda Baumane un Jorens Babris.
No sākuma attiecības abiem veidojušās kā jau visiem vienas tautības pārstāvjiem, kas satiekas svešā zemē. “Kopīgi gājām uz ballēm un runājāmies. Sākumā nesapratām, ka esam viens otram radīti. Pēc tam Jorens ielūdza mani ciemos uz Alsviķiem, un nācās braukt. Pati esmu no Preiļiem,” atceras Ingrīda.
Jorens bilst, ka viss veidojies pamazām un abpusēji. “Viens otram miedzām ar aci. Un vēl Jorena kurpes ar platajām zolēm ir vainīgas, kas man iepatikās, un es viņam to pateicu,” smaida Ingrīda.
Maijā ļauj plaukt mīlestībai
Par kāzu dienu Ingrīda un Jorens izlēmuši pērnā gada nogalē, bet Jorens Ingrīdu bildinājis pirms gada 17. martā.
“Atbraucu no darba, bet Jorens uzklājis svētku galdu, nopircis rozes un gredzenu. Tas man bija jauks pārsteigums, un viņš tos prot sagādāt,” priecājas Ingrīda.
Viņa uzskata, ka attiecības ir jānoformē tad, kad cilvēks tam ir nobriedis. Labāk to esot izdarīt agrāk nekā vēlāk, kad padomā jau ir bērniņš.
“Nezinu kāpēc daudzi saka, ka maijā nevajagot precēties, tad dzīve iešot šķērsām. Cilvēki sevi psiholoģiski noskaņo. Mēs šādiem ticējumiem neticam,” atzīst viņi.
Tagad ir pavasaris, viss plaukst un zaļo. “Arī mīlestībai ir jāplaukst,” secina Ingrīda. Divas nedēļas pēc kāzām jaunais pāris plāno doties atpakaļ uz Īriju, bet pēc atgriešanās domājot dzīvot Alsviķos. “Ilgi jau vairs nebraukāsim apkārt pa pasauli, taču ģimenes budžetā nauda būs vajadzīga,” ir vienisprātis abi jaunieši. Ingrīda un Jorens apzinās, ka Latvijā viņi nekad nebūtu satikušies. “Jauniešiem nevajag baidīties braukt strādāt uz ārzemēm, jo gadās, ka var satikt otru pusīti. Brīnumi taču notiek tāpat kā mums,” ir pārliecināti Ingrīda un Jorens.
