Paju sabiedrības “Trapene” kopsapulcē ievēlēts jauns priekšsēdētājs Māris Gailītis, kurš jaunajā amatā ir tikai pāris nedēļas.
Paju sabiedrības “Trapene” kopsapulcē ievēlēts jauns priekšsēdētājs Māris Gailītis, kurš jaunajā amatā ir tikai pāris nedēļas.
“Šobrīd aktuālākā problēma ir paju sabiedrības pārreģistrācija uz citu darbības formu, kā to nosaka Komerclikums. Paju sabiedrībā ir 222 biedri, tāpēc rast kopīgu nostāju paju sabiedrības tālākai darbībai ir problemātiski,” laikrakstam stāsta paju sabiedrības “Trapene” valdes priekšsēdētājs
M. Gailītis.
Viņš apgalvo, ka paju sabiedrībai patlaban arī finansiāli esot grūts periods tāpat kā citiem lauksaimniekiem. Paju sabiedrībā nodarbināti 30 strādājošie.
“Degviela kļuvusi dārgāka, piena cenas – zemas. Kad būsim mainījuši darbības formu, tad varēsim ņemt kredītus saimniecības attīstībai. Par likvidāciju mēs nedomājam, mainīt citu novirzienu nav vērts,” prāto M.Gailītis. Paju sabiedrība darbojas vairāk nekā desmit gadus, tās darbības galvenā nozare ir lopkopība. “Ganāmpulkā ir vairāk nekā 150 govis, 80 teļi un buļļi, vairāk nekā 200 cūku,” stāsta M. Gailītis. Paju sabiedrībai piederošie liellopi izmitināti trijās novietnēs, bet cūkas – vienā novietnē, kas atrodas pagasta centrā.
“Cūkas ir grūti realizēt, tās pārsvarā pārdodam par pajām paju biedriem, kas, protams, ienākumus nedod,” secina
M. Gailītis. Arī cūkgaļai iepirkuma cena ir zema, tāpēc to nav vērts pārdot.
“Lopbarība glabājas tālu no novietnēm, arī tās vešana saimniecībai rada lielas izmaksas,” atzīst M. Gailītis. Pērn lopbarības krājumus esot bijis grūti sarūpēt, jo vasara bijusi sausa.
“Atjaunojām sējumus ar āboliņu, bet tas nokalta. Graudaugus audzējam nelielā platībā, pārdošanai gandrīz nekas pāri nepaliek,” spriež valdes priekšsēdētājs. Šopavasar vasarājus sēs apmēram 70 hektāru platībā, 10 hektāros – miežus, pārējā platībā – auzas. Pienu paju sabiedrība realizē valsts akciju sabiedrībai “Valmieras piens”. Saimniecības tehnika ir novecojusi, neviena tehnikas vienība nav jaunāka par desmit gadiem.
“Tagad galvenais ir visu apsēt, iestādīt kartupeļus un sagatavot lopbarību. Tas ir atkarīgs no laika apstākļiem,” spriež M.Gailītis. Viņam esot grūti prognozēt, kā veidosies saimniecības tālākā attīstība. “Nevar zināt, kā būs tad, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Prasības būs augstas, bet varbūt iegūsim finansiālu palīdzību,” domā M. Gailītis.
