Speciālisti atzīst, ka Alūksnes vidusskola ir gatava nākamajā mācību gadā pāriet uz mācībām latviešu valodā, bet skolā domas dalās.
Speciālisti atzīst, ka Alūksnes vidusskola ir gatava nākamajā mācību gadā pāriet uz mācībām latviešu valodā, bet skolā domas dalās.
Valsts izglītības inspektors Alūksnes rajonā Staņislavs Vanags informē, ka ir iepazinies ar situāciju šajā izglītības iestādē un uzskata, ka viss ir kārtībā.
“Arī pašvaldība un direktores vadītais kolektīvs uzskata, ka nākamajā mācību gadā skola būs gatava mācīt latviski,” saka S.Vanags. Viņš pauž, ka skolā šajā sakarā vēl jāuzlabo materiālā bāze. S.Vanags pieļauj, ka “varbūt kādam ies grūtāk, bet principā nav problēmu, kas liegtu pildīt likuma normas”.
Matemātiku nesaprot arī dzimtajā valodā
Alūksnes vidusskolas mācību pārzine Svetlana Akmentiņa pauž, ka krievu plūsmas skolēniem nav problēmu sarunāties latviski, taču, pēc viņas domām, ķīmijā, fizikā, biololoģijā, matemātikā “nav iespējams pāriet uz apmācību latviešu valodā”. Turpretim sportu, zīmēšanu, mūziku var uzreiz sākt mācīt latviski.
“Matemātikā dažam skolēnam jau tā ir grūti saprast mācību vielu pat dzimtajā valodā,” saka S.Akmentiņa. Viņa klāsta, ka no visa pedagogu kolektīva tikai “diviem būtu problēmas” mācīt savu priekšmetu latviski. S.Akmentiņa nezināja, vai šie skolotāji plāno vēl pilnveidot latviešu valodas prasmi vai arī būs spiesti atstāt darbu skolā. Mācību pārzine noliedza, ka skolas pedagogi bažas par nākamo mācību gadu būtu gatavi paust protesta akcijā.
Alūksnes vidusskola ir divplūsmu skola, kurā pavisam mācās gandrīz 400 skolēni. Krievu plūsmā sākumskolas klasēs ir 32 skolēni, pamatskolas klasēs – 85, vidusskolas klasēs – 53 skolēni.
Daži skolotāji kautrējas runāt latviski
Laikraksta aptaujātie Alūksnes vidusskolas 10.klases skolēni pauž atšķirīgus viedokļus par gatavību pārejai uz mācībām latviešu valodā. Dažiem tas nesagādāšot grūtības, citiem ir bažas, ka atsevišķos mācību priekšmetos būs grūtāk sekot līdzi un saprast terminus. Skolēni arī norāda, ka daži skolotāji nav gatavi pasniegt savus mācību priekšmetus latviski, turklāt kautrējas runāt valsts valodā. Kultūras pasākumi skolā notiekot gan latviski, gan krieviski.
Vidusskolniece Olga atzīst, ka viņai būs grūti mācīties latviski. Sevišķi tas attiecoties uz algebru, ģeometriju. Savukārt ģeogrāfiju, ekonomiku nebūs problēmu apgūt valsts valodā. Olga pauž, ka ģimenē sarunājas krieviski, arī ar draugiem – galvenokārt krieviski. Olgas skolasbiedrene Violeta saka, ka viņai nebūs problēmu mācīties latviski, vienīgi varētu būt grūtības saprast terminus. Taču lasīt, rakstīt un sarunāties latviski viņa spējot brīvi. Violeta vēlas pēc vidusskolas turpināt izglītību, studējot augstskolā.
Vasarā papildus mācīsies latviešu valodu
“Man būs jākārto eksāmāns latviešu valodā un literatūrā, vēsturē, būs arī jāstudē latviski. Tāpēc vasarā es plānoju apmeklēt kursus un pilnveidot latviešu valodas prasmi,” saka viņa. Violeta uzskata, ka arī skolotājiem,”dzīvojot Latvijā, obligāti ir jāzina latviešu valoda tāpat kā jebkuram citam šīs valsts iedzīvotājam”.
Inga mācās Alūksnes vidusskolā latviešu plūsmā. Viņa domā, ka draudzenēm nemaz tik grūti nevarētu būt mācīties latviski, jo viņas brīvi sarunājas šajā valodā. Savukārt Marianna, kas pēc tautības ir ukrainiete, nav tik optimistiski noskaņota.
Alūksnes rajonā pavisam trīs skolās ir mācības krievu valodā – Alūksnes vidusskolā, Pededzes pamatskolā un Strautiņu mācību un pāraudzināšanas iestādē. Taču no nākamā mācību gada pāreju uz mācībām latviešu valodā likums paredz tikai vidusskolā.
Likuma grozījumi paredz atvieglinājumus
Valdības otrdien pieņemtie likuma grozījumi nosaka, ka no 2004.gada 1.septembra, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk kā piecus mācību priekšmetus latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra. Skolām jāievēro nosacījums, ka latviešu valodā nodrošināmi 60 procenti mācību satura, bet 40 procenti – mazākumtautību valodā. Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.
Programmā noteikts, ka 2004./2005.mācību gadā 11. un 12.klasē un 2005./2006.mācību gadā 12.klasē latviešu valodā apgūst ne mazāk kā trīs mācību priekšmetus.
Grozījumi paredz, ka ar 2007.gadu valsts pārbaudes darbu saturs ir latviešu valodā. Tas nozīmē, ka Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) 2007.gadā centralizēto eksāmenu darbus sagatavos tikai latviešu valodā. Centralizēto eksāmenu darbi mazākumtautību valodā paliks pamatskolās.
