Apes pilsētā ar lauku teritoriju aizbildnībā pašlaik ir 12 bērnu. Pašvaldībā ir 11 nelabvēlīgas ģimenes.
Apes pilsētā ar lauku teritoriju aizbildnībā pašlaik ir 12 bērnu. Pašvaldībā ir 11 nelabvēlīgas ģimenes. Pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs Jānis Miezītis atzīst, ka bāriņtiesas rūpju apjoms ar katru gadu palielinās.
“Bāriņtiesas darbs ir cieši saistīts ar izglītību. Lielākās problēmas sagādā tas, ka daži jaunieši neapzinās izglītības nozīmīgumu. Pamatskolas izglītība Latvijā ir obligāta, tomēr ir skolēni, kas apzināti kavē mācību stundas. Uzskatu, ka šajā gadījumā administratīvā soda piemērošana vecākiem nav efektīvs cīņas līdzeklis, jo tikai pasliktina ģimenes materiālo stāvokli. Manuprāt, audzēkņu vēlme apmeklēt stundas uzlabotos, ja skolā būtu sociālais pedagogs,” spriež J. Miezītis.
Viņš norāda, ka bāriņtiesa lēmumus pieņem, rēķinoties ar bērnu interesēm. “Ir bijuši gadījumi, kad vecāki nav oficiāli reģistrējuši laulību, un ķildas gadījumā sieva bērnu izmanto, lai ieriebtu viņa tēvam, aizliedzot tikties. Bet tās nav viņas tiesības – atņemt bērnam tēvu,” uzsver J. Miezītis.
Pašvaldībā ar nepilngadīgajiem un nelabvēlīgām ģimenēm strādā sociālais darbinieks. J. Miezītis ir apmierināts, ka ar katru gadu šo ģimeņu skaits pilsētā ar lauku teritoriju samazinās.
“Katrai no šīm ģimenēm ir atšķirīgas problēmas, bet neiztrūkstoši ir mazi ģimenes ienākumi. Bieži vecāki nepilda pienākumus, tādēļ bērnus jāievieto internātskolās. Vienai ģimenei esam izteikuši brīdinājumu par aprūpes tiesību jeb vecāku varas pārtraukšanu. Pērn vienā gadījumā vecāku varu atjaunojām, jo ģimene labojās. Ir viens gadījums, kad bērnu pameta veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos,” saka J. Miezītis.
Apē nav zvērināta advokāta, tādēļ bāriņtiesas pienākumos ietilpst arī notariālo funkciju veikšana pēc iedzīvotāju pieprasījuma. Pērn bāriņtiesā ir vērsušies 230 cilvēki, lai veiktu notariālās darbības, bet šogad – 65 cilvēki.
J. Miezītis norāda, ka adopcija pilsētā nav populāra.
“Cilvēki baidās adoptēt bērnu, jo viņus uztrauc iespējamās mazuļa slimības, kas ar laiku var parādīties. Vecāki mazo labāk izvēlas ņemt aizbildnībā un, kad ir iepazinuši, jebkurā brīdī viņu varēs adoptēt. Šādu lēmumu nevar pārmest, bet ne vienmēr tas ir bērna interesēs,” domā bāriņtiesas priekšsēdētājs.
“Gribētos, lai vecāki, dāvinot nepilngadīgam bērnam nekustamo īpašumu, vispirms rūpīgi padomā. Nepilngadīgs bērns nav rīcībspējīga persona, tādēļ bāriņtiesai šīs bērna mantas pārvaldībai ir jāieceļ kāds no pieaugušajiem un jāseko, lai bērna intereses ievēro. Ir bijuši gadījumi, ka pēc laika vecāki vēršas pie mums un paziņo, ka vēlas šo īpašumu pārdot. Vecākiem tad ir jāpierāda, ka tieši bērna interesēs ir šo dzīvokli pārdot,” stāsta J. Miezītis.
Viņš akcentē, ka šogad ir veiktas vairākas izmaiņas likumdošanā – Civillikumā, Civilprocesā, Notariāta likumā, kā arī jauni adopcijas noteikumi, bet pagaidām nav mainīts Bāriņtiesas likums. Šīs izmaiņas bāriņtiesas darbiniekiem rada lielākas iespējas un uzliek arī lielākus pienākumus.
