Dzīve, no manis prasīji tik daudz, uz jauniem darbiem atkal sauc.
Dzīve, no manis prasīji tik daudz,
Uz jauniem darbiem atkal sauc.
Neļauj nogurt, sūroties par likstām grūtām
Vai palikt parādā par zināšanām gūtām.
Atceros, kā, aukstā rasā agri brienot,
Dienā siena vālus zārdos slienot,
Gribējās tad pieglausties pie zemes valgās,
Paklausīties putnu trallās spalgās.
Dzīve, mani svešās rokās agri devi,
Jo vairāk par to tagad mīlu tevi.
Tu mani mācīji, kā dzīvot prom no mājām,
Vaļas svētdienās pa oļiem iet ar basām kājām.
Pārnākot pie māmiņas es savas,
Ļoti jūtu viņas silto roku skavas,
Bet, dienai aizejot uz rieta pusi,
Es atkal ceļā devos noskumusi.
