Leta
Pērn Digitālajā bibliotēkā biežāk izmantotie atslēgas vārdi bija vietu nosaukumi, piemēram, Rīga, Saulkrasti vai Atte, šī vieta Alūksnes novadā meklēta 1037 reizes, trešdien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) attīstības departamenta direktore Karīna Bandere.
Tāpat tika meklētas personas, piemēram, Rīgas ebreju dizainers Solomons Levitanus meklēts gandrīz 5000 reižu, Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Hartmanis meklēts vairāk nekā 1500 reižu, savukārt Latvijas vides un grafiskais dizaineris Jānis Borgs meklēts gandrīz 800 reižu.
Savukārt Ziemassvētki meklēti gandrīz 2500 reizes. Digitālās bibliotēkas krājumā nozīmīgu daļu veido dažādas kolekcijas, piemēram, vairāk nekā 1800 reizes, ievadot atslēgas vārdu dienas fotonegatīvu, ir meklēta laikraksta “Diena” fotonegatīvu arhīva kolekcija.
Bandere norāda, ka Digitālā bibliotēka – “digitalabiblioteka.lv” – nodrošina meklēšanu vairāk nekā 3,8 miljonu Latvijas kultūras mantojuma digitālo vienību saturā no vairāk nekā 600 partneriem.
Viņa norāda, ka Digitālā bibliotēka tiek veidota kopā gan ar Latvijas Nacionālo arhīvu, gan ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, gan ar Kultūras informācijas sistēmu centru, kā arī daudziem citiem partneriem. Bandere atzīmē, ka tīmekļvietne nodrošina meklēšanu ievērojamā kultūras mantojuma saturā.
LNB attīstības departamenta direktore uzsvēra, ka tīmekļvietne tika atklāta pagājušā gada rudenī, un šajā laikā Digitālā bibliotēka ir augusi katru dienu. Uz Digitālās bibliotēkas atklāšanas brīdi LNB bija uzrunājusi apmēram 500 partnerus, kuru saturs atrodas tīmekļvietnē.
“Nupat mūsu partneru skaits sasniedz 600, no kuriem vairāk nekā 120 ir muzeji. Piemēram, no Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijas var skatīt Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekciju. Kolekciju veido 13 000 attēli, no kuriem 9000 ir skatāmi Digitālajā bibliotēkā. Partneru vidū ir arī virkne reģionālo bibliotēku. 70 reģionālās bibliotēkas ir pievienojušas savu novadpētniecības kolekciju, piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas digitālo kolekciju veido nošu manuskripti, attēli un cita veida skaņu ieraksti,” preses konferencē sacīja Bandere.
LNB attīstības departamenta direktore atzīmēja, ka satura materiāli, kas iepriekš glabājās dažādās vietās, ir pieejami vienuviet. Viņa skaidro, ka Digitālā bibliotēka ir nepieciešama un to parāda arī apmeklētāju interese. Trīs mēnešu laikā Digitālā bibliotēka ir sasniegusi 40 000 apmeklējumu.
“Satura apjoms aug un mēs aicinām ikvienu, kurš pazīst krājumu glabātājus, vērtību turētājus, ņemt viņus pie rokas un vest uz LNB, lai šis saturs kļūst redzams arī Digitālajā bibliotēkā un būtu pieejams gan pētniecībai, gan izziņai. Digitālā bibliotēka attīstās ne tikai kultūras mantojuma un kultūras satura virzienā. Tā attīstās arī zinātnes mantojuma virzienā,” sacīja Bandere.
Pēc viņas paustā, arī LNB no savas puses dara daudz, lai atklātu to vērtību apjomu, kas ir LNB krājumos. Bibliotēka ir radusi iespēju gan periodikas, gan grāmatu digitālo saturu turpināt padarīt brīvpieejā pieejamu ikvienam lasītājiem. Šis saturs ir licencēts biedrībā “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība”.
Digitālā bibliotēka kopš tīmekļvietnes atvēršanas 2023.gada 26.oktobrī sasniegusi 40 000 lietotāju. To izmanto ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē – ASV ,Vācijā, Kanādā, Indonēzijā, Austrālijā un citviet mītošie interesenti. Digitālo bibliotēku ik dienu apmeklē 700 lietotāji.
Reklāma