Pavasaris ir klāt!
Pavasaris ir klāt! Atsākoties augu veģetācijai, aktīvi kļūst arī kultūraugu kaitēkļi un slimību ierosinātāji, tādēļ Valsts augu aizsardzības dienesta slimību un kaitēkļu daļas speciālisti Priekuļos uzsāk gadskārtējo informācijas ciklu par augu slimību un kaitēkļu izplatību reģionā un iespējamajiem to ierobežošanas līdzekļiem.
Tuvojas sēja. Pērn laika apstākļi bija labvēlīgi graudaugu slimību attīstībai, līdz ar to gan augsnē, gan uz graudiem atrodas dažādi slimību ierosinātāji.
Visefektīvākā metode slimību ierobežošanai, kuras izplatās ar graudiem (putošā melnplauka, cietā melnplauka, sakņu puves), ir graudu kodināšana. Ļoti svarīgi ir kodināšanu veikt kvalitatīvi. Optimāli kodināšana jāveic nedēļu pirms sējas. Sējot tūlīt pēc kodināšanas, fungicīds iesūcas augsnē un tā iedarbība samazinās. Kodinātie graudi ir ar sliktāku birstamību. Tas jāievēro, noregulējot sējmašīnu.
Vasarāju kodināšanai var izmantot šādas kodnes: “Kemikars T” 2,5 litri uz tonnu (l/t); “Maksims 025” (miežos) 1,5 līdz 2,0 l/t; “Maksims stārs 035” 1,5 l/t; “Maksims stārs 025” (miežos) 1,5 līdz 2,0 l/t; “Pre- mis 25” 1,5 līdz 2 l/t; “Vincits” 2 l/t, “Vitavaks 200FF” 2,5 līdz 3 l/t; “Baitāns universāls” (miežos) līdz 2 kilogrami tonnā; “Dividens stārs 036” līdz 1,5 litri uz tonnu.
Kartupeļu ražu un kvalitāti galvenokārt ietekmē vesels sēklas materiāls. Veicot kartupeļu šķirošanu, jāatlasa lakstu puves, sausās un slapjās puves, parastā un melnā kraupja bojātie bumbuļi. Kartupeļu bumbuļu kodināšana jāveic pirms asnu parādīšanās. Piemērotākās kodnes kartupeļiem ir: “Ditāns m – 45” 2 līdz 2,5 kilogrami uz tonnu, “Maksims 025” līdz 200 ml/t, “Maksims 100” līdz 50 ml/t, “Penkocebs” 2 līdz 2,5 kg/l.
Ērkšķogu un upeņu stādījumos, kuros pagājušajā gadā bija izplatīta īsā miltrasa, jāizgriež bojātās (tumšās, it kā iekaltušās) dzinumu galotnes un pirms ziedēšanas sākuma stādījums jāapsmidzina ar kādu no sekojošiem fungicīdiem: “Bailetonu” 0,35 līdz 0,4 kg/ha vai “Tropāzu” 0,25 līdz 0,5 l/ha.
Uzmanību jāpievērš arī upeņu pumpuru ērcei. Ja upeņu stādījumos ērce ir atsevišķos dzinumu pumpuros, tad šie bojātie dzinumi jāizgriež. Ja upeņu krūmā ir daudz bojātu pumpuru, tas ir jāizrok. Dzinumu izgriešana, bojāto pumpuru nolasīšana vai krūmu izrakšana ir jāizdara līdz lapu plaukšanai. Izraktie augi, izgrieztie dzinumi un nolasītie pumpuri tūlīt jāsadedzina.
Ilva Bebre un Kārlis Bebris, Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vecākie inspektori
