Cilvēkiem, stājoties darbā, lielāka uzmanība būtu jāpievērš darba tiesisko attiecību sakārtošanai, jo, nenomaksājot nodokļus, cilvēks automātiski zaudē sociālās garantijas sociālā riska gadījumā.
Cilvēkiem, stājoties darbā, lielāka uzmanība būtu jāpievērš darba tiesisko attiecību sakārtošanai, jo, nenomaksājot nodokļus, cilvēks automātiski zaudē sociālās garantijas sociālā riska gadījumā.
Vislielākais zaudētājs sociālā riska gadījumā ir pats darbinieks, ja viņš iepriekš nav panācis visu nodokļu nomaksu. Jo lielākas iemaksas darbinieks veicis, jo lielākas būs izmaksas sociālā riska gadījumā. Pēc Labklājības ministrijas datiem, maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas no 70 latiem, pensija pēc 20 gadiem cilvēkam nebūs lielāka par 39 latiem. Tas pats attiecas uz slimības pabalstiem, bezdarbnieka pabalstiem, grūtniecības, maternitātes pabalstiem, kas būs nelieli. Savukārt, ja darba algu saņem tikai aploksnē, sociālā riska gadījumā darbinieks nesaņem vispār neko.
Tomēr galvenais veids kā darbiniekam, kas vēlas, lai no viņa algas maksātu visus nodokļus, tādējādi gādājot gan par viņa paša sociālo nodrošinājumu darba nespējas gadījumā, gan atbalstot pašvaldību, kas saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli, par to uzturot skolas, bērnudārzus un slimnīcas, ir nepiekrist saņemt algu aploksnē.
Algas maksā, ievērojot algu sarakstu, kurā uzrādīti arī aprēķinātie nodokļi. Arī tad, ja darbiniekam algu pārskaita uz kontu bankā, viņam jāizsniedz algas lapiņa, kurā gan alga, gan nodokļi ir skaidri parādīti. Līdz ar to pašam darbiniekam jāatskaitās, ko viņš paraksta, – vai ir redzams aprēķins, vai darbinieks parakstās kaut kādā sarakstā, kur ir minēts tikai uzvārds un saņemamā summa.
Saskaņā ar Darba likuma 71.pantu, darba devējam, izmaksājot algu, ir jāiesniedz rakstveidā sagatavots darba samaksas aprēķins. Pēc darbinieka pieprasījuma, darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.
Informāciju, vai darba devējs par darbinieku ir samaksājis visus nodokļus, var iegūt arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē pēc pieraksta vietas, tomēr informācijas sniegšana nav VID pamatfunkcija. Atsevišķos gadījumos var atnākt pie mums un pārbaudīt, par kādu summu un kad ir nomaksāti nodokļi. Bet mēs, protams, negribētu, lai tas būtu vienīgais veids, kā iegūt informāciju.
Darba likuma 64.pants paredz, ka darba devējam pēc darbinieka pieprasījuma piecu darba dienu laikā jāizsniedz izziņa par viņa darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu.
Sakarā ar rakstā minētajām problēmām, lūdzam VID Vidzemes reģionālajai iestādei iedzīvotājus zvanīt pa tālruni 4235338, mob. 9451199 Tematisko pārbaužu koordinācijas daļas priekšniecei Inārai Ķieģelai par gadījumiem, kad uzņēmumu darbiniekiem maksā algas aploksnēs.
Vēsma Stebere, Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļas konsultāciju daļas galvenā nodokļu inspektore
