Diskusija par Eiropas Savienību ir viena no populārākajām tēmām Latvijas sabiedrībā. Vai politiskie spēki to izmanto, lai celtu savu popularitāti sabiedrībā?
Diskusija par Eiropas Savienību (ES) ir viena no populārākajām tēmām Latvijas sabiedrībā. Vai politiskie spēki to izmanto, lai celtu savu popularitāti sabiedrībā?
Ir skumji redzēt, ka arī pensionāru organizācijas tiek ierautas diskusijā par ES, izmantojot veco ļaužu sasāpējušās problēmas. Tādējādi ES parāda tādā gaismā, ka iestāšanās tajā vēl vairāk saasinās mūsu pensionāru materiālo stāvokli. Šāda pieeja diskusijai nerada konstruktīvu dialogu par ES paplašināšanos un šī procesa ietekmi uz mūsu valsti un sabiedrību.
Latvijas vadošie politiskie spēki jau desmitgadi ir veduši mūsu sabiedrību uz Eiropu, tas ir likumsakarīgi, ka ir pienācis laiks mūsu izvēlei.
Apskatot doto jautājumu plašā spektrā, jāmin tas, ka Latvija nav spējīga veiksmīgi attīstīties, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, kā tas bija Kārļa Ulmaņa laikos, ko mīl pieminēt vairāki ES skeptiķi. Pasaules politiskā un ekonomiska vide ir ļoti mainījusies. Mūsdienās šādi rīkoties neatļaujas pat ļoti bagātas valstis. Jā, var teikt, ka mēs varam veiksmīgi sadarboties ar savienību kā partneri ārpus šīs organizācijas. Tomēr tas ir nereāli, jo mēs neesam Norvēģija, kura, balstoties uz saviem dabas resursiem un augsto dzīves līmeni, var veiksmīgi eksistēt ārpus dotās institūcijas robežām, tomēr būt sadarbības procesā. Arī valstiskā neatkarība Šveicei, Islandei un Norvēģijai, kas nav iekļāvušās savienībā, bet veiksmīgi sadarbojas ar to, ir daudz ilgāku laiku nekā Latvijai. Mūsu valstij šādam attīstības procesam nav laika, resursu, un ārpolitiskā situācija ir atšķirīga, nekā tā bija pirms 50 gadiem. Mūsdienu straujā pasaule prasa ātru un noteiktu darbību konkrētās nācijas attīstībai.
Es neaizstāvu viedokli, ka par visu cenu vajadzētu ātrāk ielēkt ES vilcienā. Mums lielāka uzmanība jāvelta valdībai, cik tā spēj rast labvēlīgus noteikumus dalībai šajā organizācijā. Tieši uz Latvijas valdības un Saeimas pleciem gulstas atbildības nasta par to ceļu, ko viņi izvēlējušies mums. Referendumā būs iespēja saņemt šīs atbildības daļu uz sevi.
Ko Eiropa var dot mums – tas ir galvenais, par ko notiek diskusija šodien. Katra no pusēm ar piemēriem un skaitļiem mēģina pierādīt savas nostājas pareizību, bet aplūkosim šo jautājumu citādāk. Vai Latvija ir valsts, kura tikai vēlas iegūt labumus no Rietumiem? Vai mēs paši gribam kaut ko veikt Eiropas labā? Ja uzskatām, ka esam piederīgi šai sabiedrībai, ja tas ir mūsu ceļš, tad netieksimies tikai pēc ES naudas, bet meklēsim arī kopējās intereses un vērtības organizācijas iekšienē.
Būsim aktīvāki un interesēsimies, ko valdības vīri un sievas ir spējuši panākt Latvijai sarunu gaitā ar ES. Balstīsimies uz konkrētiem darbiem un taustāmiem faktiem, veidojot savu attieksmi pret Latvijas dalību šajā organizācijā, jo nešauboties varu teikt, ka ES ir Eiropas nākotne.
