Jā, viņi ir atgriezušies. Līdz ar rīta gaismas svīdumu vītero un čivina tā, ka viss gaiss vibrē priecīgās skaņās.
Jā, viņi ir atgriezušies. Līdz ar rīta gaismas svīdumu vītero un čivina tā, ka viss gaiss vibrē priecīgās skaņās. Nespēju iedomāties pirmo pavasarīgi silto dienu bez putnu dziesmām. Aizspiežu ausis, bet kāda klusāka “nots” tāpat aizsniedz dzirdi. Acīmredzot man nekad nesaprast, kā pasauli uztver cilvēki, kas nedzird. Varbūt kā mēmā filmā, kur viss risinās bez skaņas? Dzīve rit garām kā nebeidzamu kadru virkne, un nevienā nav tevis, jo nav kontakta sarunājoties. Bet līdz ar to cilvēki ir zaudējuši kādu ļoti būtisku izpausmes veidu.
Jauna, skaista, bet vājdzirdīga sieviete man teica, ka viņai nekļūst vieglāk, ja kāds spējis sadzīvot ar savu nelaimi un pārvarēt rūgtumu par dzīves netaisnību. Viņai ar to ir jātiek galā pašai, turklāt bez citu palīdzības. Katru dienu skaņas kļūst arvien mazāk dzirdamas, liekot skaudri izjust, kā visu ietin mēms saltums. Iespējams, ka mazāk sāpīgi ir tiem, kas jau piedzimuši klusuma pasaulē. Viņi nav veldzējušies mūzikas skaņu, ūdenskritumā, nav stāvējuši to skanīgajās palāsēs vai gavilējuši aizraujošu smieklu šalkās. Tos nav skāris glāstošs vēja vai tikko pavērtu lūpu čuksts. Žestu valodā nav iespējams izstāstīt, kā tie izklausās. Bet kurš gan to nevēlētos dzirdēt!
Tas ir iespējams, tikai vajadzīgi
12 000 latu, lai veiktu iekšējās auss protēzes operāciju. Tik daudz maksā dzirdes implants, ko 1998.gadā operācijā Vācijā ieguva pirmais bērns no Latvijas. Pēc statistikas datiem katru gadu vajadzētu veikt vismaz 15 šādu operāciju, bet tāda iespēja bijusi tikai dažiem. Viņiem vecāki atdevuši savus iekrājumus, pārdevuši īpašumus un aizņēmušies, lai tikai bērni dzirdētu. Pasaulē daudzās valstīs lielo izmaksu dēļ implantus apmaksā valsts programmas. Igaunijā ar valsts finansējumu katru gadu operē 11, Lietuvā –
35 pacientus. Latvijā piecos gados iespēju iegūt dzirdi jau zaudējuši 60 bērnu, jo operāciju vēlams izdarīt vecumā līdz trīs gadiem. Ja dzirde zaudēta vēlāk, gadiem nav nozīmes.
Vai Saeimas deputāti varētu droši skatīties acīs tiem, kam tikai operācija var atdot dzirdi, bet tai nav līdzekļu? Šī nelaime var skart jebkuru šobrīd veselu un dzirdīgu cilvēku. Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe apgalvo, ka nav reti gadījumi, kad veseliem vecākiem piedzimst kurls bērns. Ģenētiski gandrīz katrs trīsdesmitais cilvēks ir tāda gēna nēsātājs, kas var izraisīt vājdzirdību. Nespējot samierināties ar valsts amatpersonu “kurlumu” un saprotot citu vecāku sāpes, ir izveidota Kohleāro implantu biedrība. To dibināja māte, kuras meita operācijā atguva dzirdi. Tā ir kaut vāja cerība, kas sāpju un klusuma nomāktā sirdī ļauj gaidās ietrīsēties cīrulim. Varbūt tomēr būs lemts dzirdēt tā dzidros treļļus, kas izbirst debesu bezgalīgā un sakrīt prieka pilnajās pieneņu galviņās?
