Šajā pavasarī ērces ir īpaši aktīvas, par to sociālajos tīklos informē iedzīvotāji. Ērču monitoringa vietās Rīgas un Latgales reģionā to aktivitāte, salīdzinot ar iepriekšējo pavasari, pieaugusi apmēram divas reizes. Latvijā šogad ir noteiktas 26 tā sauktās ērču encefalīta endēmiskās teritorijas, kur pēdējo piecu gadu laikā saslimstības līmenis ar ērču pārnēsāto slimību bijis visaugstākais. Alūksnes un Apes novadu starp tiem nav, taču tas nenozīmē, ka, pārnākot mājās no pastaigas dabā, varētu iztikt bez rūpīgas drēbju un ķermeņa pārbaudes.
Saslimstība ir augstāka nekā citur Eiropā
Ilze Arāja, Slimību profilakses un kontroles centra komunikācijas nodaļas vadītāja
Kaut gan pēdējo gadu laikā saslimstība ar ērču encefalītu ir nedaudz samazinājusies, tā joprojām ir ievērojami augstāka nekā citās Eiropas valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā. Epidemiologi atzīst, ka nav iespējams prognozēt, cik cilvēku saslims šogad un turpmāk. Saslimstība var būt gan zema, gan pēkšņi pieaugt, līdzīgi kā 1994.gadā, kad Latvijā tika reģistrēta visaugstākā inficētība pēdējo 20 gadu laikā – 1366 gadījumi. Kopš 1994.gada ērču encefalīta gadījumu skaits ir bijis ļoti mainīgs – no apmēram 140 līdz 1000 slimniekiem gadā. Krasās svārstības ietekmē dažādu faktoru kopums: klimata izmaiņas, iedzīvotāju informētība un kontakti ar mežu. Taču speciālisti ir vienisprātis – būtiska loma inficētības mazināšanā ir tam, ka palielinās vakcinēto cilvēku skaits. Pēc mūsu centra datiem vakcinējušies ir apmēram 10 procenti valsts iedzīvotāju. Interese par vakcināciju palielinājās 2000.gadā, bet augstākie rādītāji bija vērojami 2007. – 2009.gadā. Krīzes gados vakcinēšanās intensitāte samazinājās, bet pašlaik iedzīvotāji biežāk revakcinējas, nevis uzsāk vakcināciju.
Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā. Apmēram 30 procenti ērču, kas bijušas piesūkušās cilvēkiem, bijušas inficētas, tādēļ risks saslimt ir ievērojams. Šogad jau reģistrēti 2 ērču encefalīta, 4 Laima slimības un 3 ērlihiozes saslimšanas gadījumi. Tiesa, vairumā gadījumu inficēšanās notikusi pagājušā gada nogalē, nevis šogad.
Ērču encefalīta endēmiskajos rajonos bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu. Tā paredzēta apmēram 32 000 bērnu vecumā no 1 līdz 18 gadiem, kuru dzīvesvieta deklarēta minētajās teritorijās. 2015.gadā pret šo infekciju ērču encefalīta endēmiskajos rajonos vakcinēti 10 500 bērni. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācijai visā Latvijā, kā arī bērnu vakcinācijai endēmiskajās teritorijās vecumā no 1 līdz 11 gadiem paredzēta vakcīna “Encepur Children”, vecumā no 12 līdz 15 gadiem – vakcīna “TicoVac 0,25 ml”, bet vecumā no 16 līdz 18 gadiem – vakcīna “Encepur Adult”. Lai izveidotos noturīga imunitāte, ir jāsaņem trīs vakcīnas devas. Lai saņemtu valsts apmaksāto vakcināciju, bērna vecākiem vai aizbildņiem ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāvienojas par vakcinācijas laiku. Savukārt bērnus līdz 2 gadu vecumam pret ērču encefalītu var vakcinēt, izmantojot tā sauktā M saraksta iespējas. Tas nozīmē, ka vecākiem par bērna vakcinēšanu ir jāmaksā 50 procenti no vakcīnas cenas, bet otru pusi sedz valsts. ◆
Var pasargāt no saslimšanas
Sigita
Jakobsone, 3 bērnu māmiņa, medmāsa ģimenes ārsta praksē
Kādu laiku teritorijās, kurās vērojama augsta saslimstība ar ērču encefalītu, bija iekļauti arī Alūksnes novada pagasti. Tad aktīvi tika vakcinēti bērni. Tagad vakcināciju un revakcināciju var veikt tikai par maksu. Protams, žēl, jo ērces nav kļuvušas mazāk aktīvas, tātad arī risks nav mazāks. Lai gan maksa nav maza, ja ir sākta vakcinācija, būtu muļķīgi neveikt revakcināciju. Turklāt ērču encefalīta vakcīna, manuprāt, ir viena no labākajām. Tā var pasargāt sevi no ērču encefalīta jeb smadzeņu iekaisuma, tāpēc ir jāvakcinējas, ja vien tas ir iespējams. Manā ģimenē visi ir vakcinēti. Ģimenes ārsta praksē, kurā strādāju, arī nāk vakcinēties, tagad ir pēdējais brīdis, kad to darīt. Ērces jau ir pamodušās, tāpēc labāk būtu bijis uzsākt vakcinēties janvārī, februārī vai martā. Interese par šo iespēju ir jūtama, jo vakcinācija ir pārbaudīta vērtība. Mūsu praksē nav bijis neviena gadījuma, kad kāds, kurš ir potēts, saslimtu pēc ērces koduma. Turklāt vecākiem nav tik ļoti jāuztraucas par bērniem, zinot, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai viņus pasargātu no šīs infekcijas. Tagad izmantojam Austrijas vakcīnu pret ērču encefalītu, kurai revakcinācija nepieciešama tikai pēc pieciem, nevis trīs gadiem. Ģimenes ārstes Aritas Prindules praksē ir reģistrēti apmēram 800 bērni un lielākā daļa tiek vakcinēti. ◆
Bērnus vajadzētu vakcinēt par brīvu
Elita Laiva, Alūksnes novada domes deputāte
Uzskatu, ka pret ērču encefalītu noteikti ir jāvakcinējas. Protams, žēl, ka vakcīna nav pret visām slimībām, ko var izraisīt ērces kodums. Tā nodrošina aizsardzību tikai pret encefalītu. Savukārt izsargāties no Laimas slimības un ērlihiozes, dodoties mežā, var tikai ar piemērota gaišas krāsas apģērba izvēli, papildus lietojot līdzekļus ērču atbaidīšanai. Jāņem vērā, ka arī pagājusī ziema bija silta, tātad ērces tikai vairojas. Tāpēc iesaku visiem vakcinēties. Esmu priecīga, ka ģimenes ārsti sevišķi cilvēkiem, kuri strādā brīvā dabā, atgādina, kad tas ir jādara. Arī man to atgādina, tāpēc nav pašai jāseko. Turklāt medicīnas darbinieki labāk zina, jo veic uzskaiti, un var ieteikt. Līdz ar to nav arī vajadzības meklēt un iegādāties vakcīnu, bet atliek tikai norēķināties. Tā kā man vakcinācija ir veikta uz pieciem gadiem, šogad varu būt mierīga.
Uzskatu, ka vakcinācija un arī citi medicīniskie pakalpojumi bērniem būtu jānodrošina par brīvu. Diemžēl ne valsts, ne pašvaldības tam nespēj atrast līdzekļus, jo vakcīnas ir dārgas. Ceru, ka perspektīvā par to varēs lemt saistībā ar jauno budžetu. ◆
