Neticu horoskopiem laikrakstos, žurnālos un televīzijā, jo, manuprāt, tas ir bizness. Vairāk spēj pārliecināt astroloģiskā karte, kas pēc cilvēka dzimšanas datiem un pat stundas veidota konkrētai personai.
Neticu horoskopiem laikrakstos, žurnālos un televīzijā, jo, manuprāt, tas ir bizness. Vairāk spēj pārliecināt astroloģiskā karte, kas pēc cilvēka dzimšanas datiem un pat stundas veidota konkrētai personai. Tomēr uzskatu, ka labāk ir dzīvot un katru dienu saņemt kā patīkamu dāvanu un brīnumu, pilnu nejaušībām, likumsakarībām un pārsteigumiem.
Tomēr ir lietas, kurām nav vajadzīgs zvaigžņu stāvokļa pētnieku padoms, jo reālā dzīves situācija par atsevišķām dzīves jomām ļauj secinājumus veikt pašiem. Viena no tādām ir zemkopība. Uzņēmumu reģistrā ir minētas simtiem zemnieku saimniecības, bet liela daļa var lepoties tikai ar nosaukumu, jo ražošana sarukusi līdz minimumam. Dažviet lauki vairs nespēj cīnīties ar krūmiem un nezālēm, vēl citur pamestu māju muguras ieliecas aizvien dziļāk, bet pasauli vēro ar izsistu logu acīm. Pagastu nomalēs gados jauni cilvēki sastopami aizvien retāk. Bērni izaug, iegūst izglītību, bet laukos atgriezties nevēlas.
Arī pētījumi pierāda, ka zemkopībā nodarbināto skaitam piemīt tendence samazināties un līdz
2013.gadam Latvijā tas varētu samazināties uz pusi. Piemēram, Zemkopības ministrijas izstrādātajā un pirms trīs gadiem pieņemtajā SAPARD Lauku attīstības programmā paredzēts, ka 2013.gadā zemkopībā nodarbināto skaits būs tikai pieci procenti no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Šobrīd ar zemkopību nodarbojas nedaudz vairāk kā desmit procenti iedzīvotāju. Valstī ir apmēram 200 000 lauku zemes īpašnieku, bet tikai 30 000 no tiem maksā nodokļus.
Viedi vīri uzskata, ka izmaiņas lauksaimniecības sektorā nodarbināto skaitā noteiks arī tendences pasaules un Eiropas tirgos. Ikviens tirgus ir bizness, bet veiksmīgs bizness ir saistīts ar risku. Tas nozīmē, ka pavisam tuvā nākotnē zemkopībā strādās labi izglītoti profesionāļi – cilvēki, kas nebaidīsies un būs gatavi riskēt. Protams, šis noteikums daudziem liks pārorientēties vai rast citu nodarbi. Būs par maz ar apgalvojumu, ka man patīk lauki, tādēļ neko citu nevēlos darīt. Var gadīties, ka mums vajadzēs samierināties ar situāciju, kāda izveidojusies vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās zemnieku skaits ir tikai trīs procenti.
Arī pētījumu paredzējumus var apšaubīt, sakot, ka pašreizējā situācija ir tikai pārejošs mirkļa vājums, un cerēt, ka lauku cilvēks droši iekaros vietu Eiropas tirgū un nebaidīsies riskēt. Tomēr reālā situācija tā vien mudina meklēt astrologu, lai tas pēc zvaigžņu stāvokļa noteiktu, cik veiksmīga būs saimniecības nākotne. Mēs nevaram izmainīt pagātni un ietekmēt šodienu, bet nākotni paredzēt – tā gribas. Tāpēc izvēli – ticēt vai neticēt prognozēm – izdarīsim paši.
