“Alūksnes un Malienas Ziņas” saņēmušas divus jautājumus, kas saistīti ar skolēnu pārvadājumiem – neapmierinātība ir ar nevienlīdzīgo sistēmu, pārvadājot pilsētas un pagastu bērnus, un pārpildīto autobusu pēcpusdienās no Ziemeru skolas.
“Kādēļ pilsētas bērniem par nokļūšanu uz skolu jāmaksā, bet bērnus no pagasta ved par velti,” ar šādu jautājumu laikraksta redakcijā vērsās alūksnietis, autobusa šoferis Ilgonis Jevsejevs. Viņaprāt, sistēma nav pareiza un tā ar steigu jāmaina. “Pagastu bērni nokļūšanai skolā izmanto e-talonus, tas nozīmē, ka par braucienu viņiem nav jāmaksā. Savukārt pilsētas bērni ik rītu rokās tur sīknaudu – 70 centus. Tik izmaksā viens brauciens. Ja arī atpakaļ brauc ar sabiedrisko transportu – tie ir vēl 70 centi. Dienā tie ir 1,40 eiro. Cik mēnesī, ja brauc katru dienu?” vaicā I. Jevsejevs. Viņš kā autobusa šoferis zina bērnus, kuri uz skolu brauc, piemēram, no Laurencenes ielas un katru reizi par braucienu maksā.
Vai sistēmu mainīs?
Savu jautājumu viņš uzdevis arī pašvaldībā, kur atbildēts – lai atmaksātu braucienu uz skolu pilsētniekam, attālumam līdz skolai jābūt vismaz trīs kilometriem. Laurencenes gadījumā pietrūkst apmēram 200 metru. Tad brauciens būtu bez maksas. “Vai tas ir godīgi? Gan pilsētas bērnu, gan pagastu bērnu vecāki nodokļus maksā vienādi, tāpēc visiem skolēniem braukšanai autobusā jābūt par brīvu. Pie tam, katru rītu pie sākumskolas ir daudz mašīnu – vecāki bērnus ved. Ko darīt tiem vecākiem, kuri nav tik bagāti, lai nopirktu automašīnu un vadātu bērnus?” ir pārliecināts viņš.
Pašvaldības saistošie noteikumi šobrīd paredz, ka viens no kritērijiem, kad pašvaldība apmaksā izdevumus izglītojamo nokļūšanai uz skolu un mājām, ir, ja attālums līdz tuvākajai pieejamajai izglītības iestādei, sabiedriskā transporta un pašvaldības organizētā maršruta pieturai pa ceļu veicamā attālumā pārsniedz trīs kilometrus. “Tas neattiecas tikai uz pagastos dzīvojošajiem bērniem, ir piemērojams arī pilsētas teritorijā, ja attālums no izglītojamā dzīvesvietas līdz izglītības iestādei pārsniedz trīs kilometrus. Līdzīgs attālums ir noteikts arī citās pašvaldībās Latvijā. Patlaban izmaiņu veikšana nav darba kārtībā,” norāda pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Autobusā kā “siļķes mucā”
Savukārt kāda cita alūksniete novērojusi, ka autobuss, kas pārvadā Ziemeru pamatskolas skolēnus, katru pēcpusdienu ir pārpildīts. “Katru pēcpusdienu 15.05 no Alūksnes uz Ziemeriem iziet satiksmes autobuss, kurā skolēni brauc uz mājām – pāri pa 60 bērniem un pieaugušie, jo tas ir satiksmes autobuss. Visi saspiedušies kā siļķes mucā. Vai tā drīkst transportēt skolēnus?” vaicā alūksniete un rosina steidzīgi situāciju risināt.
E. Aploka skaidro, ka saistībā ar minēto problēmu ar oficiālu vēstuli pie SIA “Gulbenes autobuss” jau vērsusies Ziemeru pamatskola. “No 1. novembra sabiedrisko pārvadājumu veicējs situāciju ir sakārtojis, nodrošinot transportu atbilstoši skolēnu plūsmai, un to apliecina pamatskolas direktore Ilze Andronova. Reisā Alūksne – Vengerski – Māriņkalns – Jaunlaicene, kas pulksten 15.05 atiet no Alūksnes autoostas, pēc pašvaldības rīcībā esošiem datiem, brauc līdz 10 skolēniem. Savukārt reisā Jaunlaicene – Ziemeru pamatskola – Alūksne, kas 16.02 atiet uz Alūksni no Ziemeru pamatskolas, pēc SIA “Gulbenes autobuss” sniegtās statistikas, maksimālais pasažieru skaits ir bijis 31. oktobrī – 44 bērni un pieaugušie. No 1. novembra minētajā reisā tiek nodrošināts vidējas ietilpības autobuss – 30 sēdvietas plus 10 stāvvietas,” norāda E. Aploka. Viņa arī skaidro, ka Ziemeru pamatskolas skolēniem, kuru dzīvesvieta ir Alūksnē, šī nav vienīgā iespēja nokļūt uz mājām. Tas ir iespējams arī ar autobusu, kas pulksten 15.50 atiet no Māriņkalna reisā Alūksne – Māriņkalns – Ziemeri – Alūksne.
Nabaga pilsētnieki, drīz uz tualeti arī ar autobusu brauks. Stundu telefonā nosēdēt tā nav problēma, bet ar kājām noiet 3 km, jēziņ, nevienlīdzības paraugs. Uz kurieni šī pasaule veļas?