Kad Latvija ieviesīs Šengenas līgumu un ceļošanas ierobežojumu atcelšanu uz Eiropas Savienības valstīm?
Kad Latvija ieviesīs Šengenas līgumu un ceļošanas ierobežojumu atcelšanu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm?
Šengenas līgums nosaka ES iekšējo robežu likvidēšanu, lai personas varētu brīvi pārvietoties, kopēju vīzu režīmu un daudz stingrāku ārējās robežas sargāšanu, kam palīdz Šengenas informācijas sistēma. Šengenas līgums stājās spēkā 1995.gada 26.martā – sākotnēji starp piecām ES dalībvalstīm.
Šobrīd Šengenas sistēma darbojas 13 no 15 ES dalībvalstīm. Lielbritānija un Īrija nav iestājušās Šengenas sistēmā, joprojām saglabājot savu ārējo robežkontroli. Savukārt, divas valstis, kas nav iestājušās Eiropas Savienībā, ir Šengenas asociētās valstis – Norvēģija un Islande, un tām ar īpaši izveidotas komitejas starpniecību piemēro šā līguma prasības.
Uz jebkuru līgumu parakstījušo valsti ārvalstnieks var doties, ja saņēmis vīzu tikai uz vienu no tām.
Lai Latvija varētu pievienoties Šengenas līgumam, ir jāievēro tās prasības ārējo robežu šķērsošanā, iebraukšanas nosacījumos, robežkontrolē, vīzu politikā, sadarbībā ar citām valstīm un iekšlietu struktūrām, fizisko personu datu aizsardzībā, narkotiku kontrolē.
Acīm pamanāmo darbu – pārveidot personu kontroles procedūru, piemēram, nošķirt Latvijas un Šengenas dalībvalstu pilsoņus no pārējo valstu pilsoņiem lidostās un ostās – var dažās dienās. Ievērojami vairāk līdzekļu nepieciešams Šengenas valstu informācijas sistēmas izveidei. Piemēram, Somija Šengenas līgumam pievienojusies tikai četrus gadus pēc iestāšanās ES.
Latvija to plāno paveikt trīs gadu laikā pēc iestāšanās, Saeimas ESIC informē Iekšlietu ministrijas preses dienests.
“Tas varētu notikt ātrākais 2007.gadā, ko min kā iespējamo jaunās Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveides beigu termiņu. Jaunā SIS II sistēmas kapacitāti veido ar mērķi Šengenas sistēmā pēc paplašināšanās uzņemt daudzas jaunas dalībvalstis. Lai jaunās valstis varētu pievienoties, no vienas puses, ir nepieciešama adekvāta informācijas sistēma, no otras – jauno dalībvalstu spēja izpildīt prasības visos četros galvenajos Šengenas līguma aspektos: ārējā robežkontrole; Šengenas informācijas sistēma; vīzas un policijas sadarbība. Visas kandidātvalstis, arī Latvija, ir izstrādājušas Šengenas Rīcības plānus, kas bija iestāšanās sarunu 24.sadaļas “Sadarbības tieslietās un iekšlietās” nosacījums,” informē Evita Bune. Tas nozīmē, ka tūliņ pēc Latvijas iestāšanās ES uz iekšējām robežām pazudīs muitas kontrole, bet robežkontrole saglabāsies vēl trīs gadus.
