Lai gan laika apstākļi par to neliecina, Pūpolsvētdienā Latvijā iestājās astronomiskais pavasaris. Pavasaris man asociējas ar Lieldienām, kas ir šī gadalaika skaistākie svētki. Kad raibi sakrāsotas olas un esmu kārtīgi izšūpojusies, ir sajūta, ka pavasaris ir sācies tā pa īstam. Tad arī daba atmostas – viss sāk smaržīgi ziedēt, līksmi skan putnu dziesmas un arī pašiem cilvēkiem prāts kļūst priecīgāks. Lai gan, laikam ejot, mainījušās vērtības un arī Lieldienu svinēšana vairs nav gluži tāda kā bērnībā, svētki tomēr tie ir tik un tā. Skaties, kā gribi, bet Lieldienas svin gan pagāni pēc seno latviešu tradīcijām, gan kristieši, kam šie ir prieka svētki, jo Kristus ir augšāmcēlies. Iemesls priecāties ir visiem! Ja bērnībā Lieldienās svarīgākā šķita olu krāsošana un cīņa, kuram padevusies stiprāka sakrāsotā ola, tad tagad man tie ir ģimenes svētki. Nav svarīgs olu krāsojums un cik augstu izdodas izšūpoties, svarīgākais ir sanākt visiem kopā, priecāties par brīvā dabā pavadīto dienu un vienkārši atpūsties.
Ikdienas skrējienā nereti neatliek laika apstāties un priecāties par vienkāršām un varbūt pat dikti ikdienišķām lietām. Taču svētki ir tas brīdis, kad vērtību sistēma vēl vairāk sakāpinās un visam, ko dari un domā, ir divtik lielāka nozīme. Gribas domāt un darīt labu! Tradicionāli Jaungads ir laiks, kad apņemas sasniegt nospraustos jaunos mērķus. Taču man gribas domāt, ka īstais laiks ir tieši pavasara sākums. Ziemas drūmumā labās ieceres tā arī izplēn gluži kā sniegpārslas siltā plaukstā, taču pavasarī izdomātās domas un ieceres īstenojas. Man par to ir nācies pārliecināties vairākkārt. Klusā Lielā Piektdiena ir gluži piemērota diena, lai pabūtu vienatnē ar savām domām un sajūtām. Varbūt ne tik ļoti fiziski, cik garīgi. Pārdomāt, kādā pasaulē dzīvo, vai viss, ko dari, ir saskaņā ar tavu paša vērtību sistēmu un vai ir kas tāds, ko gribētos mainīt, un kā to galu galā labāk izdarīt. Ir jāpiespiež sevi apstāties un vienu dienu veltīt tam, lai sakārtotu domas un arī iekšējo pasauli. Tad dzīvot būs vieglāk! Nebūs jāšausta pašam sevi, un būs skaidrs mērķis, uz ko tiekties. Savukārt pašas Lieldienas ir visnotaļ brīnišķīgs laiks, lai no domāšanas ķertos pie darbiem – īstenotu savas apņemšanās. Bez atkāpšanās ceļa un iespējas pārdomāt. Var jau teikt, ka nav vajadzīgs konkrēts datums, lai mainītos, tomēr svētki zināmā veidā izjauc ikdienas ritējumu. Dažkārt pat šķiet, ka svētkiem piemīt kaut kāda īpaša maģija un izdošanās noskaņa. Esmu apņēmusies svētku laikā uz mirkli apstāties, ieklausīties sevī un mainīt gan sevi, gan lietas un notikumus sev apkārt. Vai arī tev ir, ko sevī mainīt? ◆
