Portālā “www.manabalss.lv” kādā no iniciatīvām tiek aicināts pilnībā aizliegt alus un citu alkoholisko dzērienu reklāmu publiskajā vidē. Pamatojums tam ir tāds, ka šādas reklāmas veido aplamas vērtības nepilngadīgu personu prātos un veicina alkohola patēriņu starp pilngadīgajiem. Nepieciešams savākt 10 000 parakstu, taču pašreiz ir vien 859. Es sāku domāt – vai es parakstītu šo iniciatīvu? Vai tiešām alkohola reklāmu trūkums mazinātu alkohola lietošanu? Atcerēsimies savus pusaudžu gadus – alkohols tik un tā atradās un tik un tā to kāds pamēģināja. Kādam ar to pietika, kāds tomēr turpināja dzert, un tas, manuprāt, nebūt nav atkarīgs no reklāmām. Protams, varbūt es kļūdos. Varbūt tiešām kādu pamudina dzert dzirkstošās reklāmas, kurās visi ir priecīgi, laimīgi un kaut kā vienmēr šķiet – arī bagāti. Cilvēki no glancētām reklāmām izskatās bezrūpīgi, un var jau būt, ka kādu tas tiešām pamudina dzert alkoholu. Varbūt tiešām situācija mainītos, ja visu šo alkoholisko dzērienu reklāmās parādītos cilvēki, kuri dzer kaut ko veselīgu, piemēram, apelsīnu sulu. Ja vien tikai šī būtu problēmas sakne, tad visas problēmas varētu risināt ar pozitīvu un veselīgu reklāmu izvietošanu. Diemžēl tā nebūt nav. Cilvēki lieto arī narkotikas, lai gan tās nebūt netiek reklamētas.
Atkarībai ir daudz dziļāki iemesli nekā tikai reklāmu esamība vai neesamība. Varbūt tāpēc šai iniciatīvai ir tik maz balsu, jo cilvēki īsti nevar noticēt tam, ka reklāmu samazināšana mazinās problēmu. Kāda gan reklāma dziļos laukos, kur nereti alkoholisma problēmas ir samilzušas? Manuprāt, reklāmai ir piešķirta pārāk liela nozīme. Neuzskatu to par kādu ļaunu veidojumu, kurš ar pozitīvismu ievelk sevī visus dzert, pirkt attiecīgos veļas pulverus vai mašīnas. Kaut gan, ja tā padomā, arī es dažreiz esmu aizskatījusies uz kādu reklāmu un nodomājusi – jā, man šādu produktu tiešām vajadzētu! Es nezinu, kā īsti rodas atkarība, un ticu, ka to rada vairāku apstākļu sakritība. Būtu muļķīgi vainot tikai reklāmas, kas reklamē bezrūpību, kuru, protams, mēs visi savā dzīvē gribētu. Es neticu arī tam, ka jaunieši sāk smēķēt tāpēc, ka ir tik daudz tabakas reklāmu. Kāds kādu pavilina, kāds grib pamēģināt, un tajā brīdī noteicošās diez vai ir reklāmas. Tas būtu gluži utopiskas filmas scenārijs – pasaule, kurā visus var vadīt ar reklāmu: stūrē, kur gribi, un visi atsaucas. ◆
