Veselības ministrija (VM) sadarbības līgumu šodien noslēdza vien ar
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, savukārt Latvijas Ģimenes ārstu
asociācija (LĢĀA) ministrijā neieradās vispār.
Uz memoranda parakstīšanu ieradās tikai LĢĀA valdes loceklis Andris
Baumanis, kurš asociāciju šajā reizē nepārstāvēja. Viņš pēc memoranda
parakstīšanas žurnālistiem sacīja, ka sēdē ieradies, jo “jautājumi
jārisina, sēžoties pie galda”.
Kopumā tikšanās pirms memoranda parakstīšanas ilga vairāk nekā divas stundas.
Sadarbības memorandā iekļautās apņemšanās paredz veikt pasākumu
kopumu primārajā veselības aprūpē pastāvošo cilvēkresursu nodrošinājuma
problēmu novēršanai, piemēram, veicināt ārstu pieejamību reģionos,
paredzot “lauku koeficienta” piemērošanu darba samaksas piemērošanā
ārstiem ārpus pilsētām un attālākās apdzīvotās vietās, kā arī
pilnveidojot apmācīt tiesīgo ārstu darba organizāciju, tādējādi veicinot
rezidentu apmācību reģionos.
Tāpat vienošanās paredz veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS)
apņemšanos nodrošināt lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei
un jau ar šā gada 1.jūliju novirzīt papildu finansējumu pilna
kapitācijas maksājuma veikšanai ģimenes ārstu praksēm.
Kā stāstīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska,
šādi papildus katrai ģimenes ārstu praksei tiktu piešķirti vidēji
250-280 eiro. Savukārt kā norādīja asociācijas valdes loceklis Valērijs
Valdmanis, nepieciešamais finansējums kapitācijas naudas pilnai izmaksai
ģimenes ārsta praksē jau valsts budžetā ir paredzēts un tas veidosies
no ietaupījuma, kas veidojas, samazinot nelietderīgi veikto ambulatoru
izmeklējumu skaitu.
Papildus kopīgi ar ģimenes ārstiem paredzēts izstrādāt tādu darba
kvalitātes kritēriju programmu, kas būtu motivējoša ģimenes ārstiem un
būtu kā papildu maksājums un vienlaikus veicinātu pacientu interešu
realizāciju.
Tāpat paredzēts risināt jautājumu par papildu finansējuma piesaisti,
lai nodrošinātu atbalstu ģimenes ārstu praksēm, kuras tiek slēgtas
sakarā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā vai darbības pārtraukšanu
ģimenes ārsta veselības apstākļu dēļ, sedzot izmaksas, kuras ģimenes
ārsta praksei veidojas sakarā ar darbinieku atlaišanas pabalstu izmaksām
atbilstoši ar Darba likuma nosacījumiem.
Memorands paredz arī savstarpēji sadarboties un sniegt atbalstu
e-veselības ieviešanā, nolūkā sekmēt pēc iespējas draudzīgāku risinājumu
lietotājiem – ģimenes ārstiem.
Kā norādīja Belēvičs, minētās apņemšanās attiecas uz visiem ģimenes
ārstiem, ne tikai laukos strādājošajiem. Tāpat viņš turpinās uz
sadarbību aicināt arī LĢĀA vadītāju Sarmīti Veidi, kura šodien uz
tikšanos neieradās.
Tikšanās laikā veselības ministrs ģimenes ārstus esot informējis par
Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi saistībā ar informatīvā ziņojuma
sagatavošanu par ģimenes ārstu prakšu un valsts institūciju veselības
aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri nesaņēma atalgojuma palielinājumu
no nozarei papildu piešķirtajiem līdzekļiem.
Balstoties uz informāciju, kas iesūtīta aptuveni no puses ģimenes
ārstu, dati liecina, ka 2015.gadā ģimenes ārstu vidējais atalgojums ir
bijis nedaudz lielāks kā stacionāros strādājošo ārstu vidējais
atalgojums.
Belēvičs stāstīja, ka VM mērķis ir panākt, ka atalgojums ārstiem, tai
skaitā ģimenes ārstiem, būtu divas reizes lielāks nekā vidējā alga
valstī. Savukārt māsu atalgojumam būtu jāveido 60% no ārsta algas, bet
40% no ārsta algas būtu jāsaņem atbalsta personālam.
Belēvičs stāstīja, ka šobrīd medicīnā ir sektori, kur ārsti saņem pat
mazāk par vidējo algu valstī. Ministrs arī piebilda, ka, lai kopumā
risinātu problēmas veselības aprūpes sistēmā, nepieciešams būtu divas
reizes vairāk finansējuma, nekā tas ir šobrīd jeb papildus vēl 700
miljonus eiro.
Noslēgumā veselības ministrs sacīja, ka ir atbildīgs ne tikai ģimenes ārstu priekšā, bet arī pacientu priekšā.
