Neapzodz kokus

“Klāt rudens. Vai redzat, cik nemierīgi staigā sētnieki? Tūlīt kritīs pirmās lapas, un tik daudzi to uzskata par šausmīgi neglītu dabas katastrofu. Nē, nu kad lapas krīt Siguldas senlejā, tas ir burvīgākais, ko daba spēj paveikt cilvēku iepriecināšanai. Bet, kad lapas sāk krist pagalmos, tas ir kaut kas reti riebīgs, kas uzreiz jāmēž prom,” šādas sarkastiskas rindas izlasīju tīklošanās vietnē “Facebook” un aizdomājos, ka tam piekrītu. Rudens lapas, īpaši to nobiršanas sākumposmā, rada fantastiskas ainavas, taču sētnieki (nu, ok, viņiem tāds darba uzdevums), un citi tās tik ļoti nīst, ka cenšas notvert lidojumā.

Labi, sarkasmu pie malas, bet tas rada vēl kādu problēmu. Rudenī, kad lapas ir nobirušas, daudzas pilsētas un arī Rīga pārtop par melno atkritumu maisu zemi, ko šogad cilvēki, kuri protestē pret šo parādību, nosaukuši par “plastmasas rudeni”. Tā jau ir – kad jāizvēlas vegānais smūtijs kafejnīcā vai jābrauc ar elektoriteni, tikmēr viss ir modīgi. Bet, kad runa ir par lapām, šito rudens riebeklību bāž plastmasas maisā, lai nerēgojas pie acīm.

“Zaļie” speciālisti kārtējo reizi cenšas iestāstīt, ka kokiem dabā ir savs dzīves cikls, ko viņi nepakārto cilvēka skaistuma standartiem. Koki dzīvo dabiskā ritmā, kas ir absolūti loģisks. Ko paņēmi, to atdod. Ja tu no zemītes paņēmi barību zaru augšanai, lapu plaukšanai, tad rudenī tev tas jāatdod atpakaļ. Šajā gadījumā lapu veidā. Lauksaimniecībā to saucot par iznesi. Ja reiz iznesi no dārza lapas un zarus, tik pat daudz jāatdod vietā mēslojumam, lai neizjauktu dabisko līdzsvaru. Bet ko mēs atdodam savai liepai, kļavai vai ozolam? Nav bieži dzirdēts, ka kāds pasūtītu melnzemes kravu, ko pavasarī pakaisīt kļavai apakšā. Tādēļ speciālisti aicina padomāt, vai tiešām ir nepieciešams izjaukt dabisko līdzsvaru tikai cilvēku patikšanas pēc, vai “ko kaimiņi par mani padomās”, ja es nebūšu novācis lapu klājienu no sava zāliena.

Ja tiešām vajag grābt, dabiskā dzīvesveida piekritēji iesaka to darīt gudri. Pirmkārt, jau lapas nevis grābjot un plastmasas maisos vedot uz poligonu, bet turpat uz vietas mulčējot un atstājot uz koku saknēm. Otrkārt, komposta kaudzes pilsētvidē jau sen vairs nav kaut kas nesmuks, bet ir pilsētu jaunais modernais. To var redzēt, ceļojot pa Eiropu. Tāpat kā dabiskās pļavas futbollaukuma cienīgo zālienu vietā. Speciālisti saka, ka komposts ir mūsu nākotne, kūdras tūlīt vairs nebūšot, tādēļ ir laiks sākt trenēties kompostēšanā, lai saprastu, kā pareizi iegūt aizstājēju.

Vairs nav stilīgi jaukt dabiskos procesus, apzogot kokus. Šobrīd pašam sava komposta kaudze ir jaunais modernais gan privātmājā, gan daudzdzīvokļu nama pagalmā. Varbūt laiks kļūt mūsdienīgiem.

Par laimi Alūksnē nav plastmasas rudens, par ko esmu ļoti pateicīga. Taču lapu grābšanas ziņā sētnieki Alūksnē ir pārmērīgi čakli. Tikpat čakli arī ar zāles pļaušanu, nocērpjot katru izlīdušo maijpuķīti.