Valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” Alūksnes 15. ceļu pārvaldes izpilddirektors Imants Mucenieks informē, ka ziemas darbiem ir iztērēti 376 000 latu.
Valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” Alūksnes 15. ceļu pārvaldes izpilddirektors Imants Mucenieks informē, ka ziemas darbiem ir iztērēti 376 000 latu. Martam palikuši 14 000 latu, bet ir vajadzīgi 74 000 latu.
“Līdzekļus tērējam ceļu tīrīšanai, kaisīšanai un rievošanai, ja ceļš ir apledojis. Mūsu pienākums ir kaisīt lielos ceļus: Rīga – Veclaicene, Alūksne – Ape, Alūksne – Zeltiņi un Alūksne – Litene. Tikai ārkārtējā situācijā, kad mazākas nozīmes ceļi ir ledū, varam lūgt atļauju kaisīšanai. Tomēr arī tagad ir radies 60 000 latu deficīts, ko vajadzēs ņemt no vasaras darbiem paredzētā finansējuma. Mazāk naudas būs ceļu greiderēšanai un bedrīšu remontam. Jau vairākus gadus nav atjaunoti vai no jauna asfaltēti grants seguma ceļi,” stāsta I.Mucenieks.
Somijā – trīs reizes lielāks finansējums
Tāda situācija ir katru ziemas sezonu, kura ilgst no 1.oktobra līdz 31.martam. Noteikumi ir tādi, kurus var izpildīt arī ar šādu finansējumu.
I.Mucenieks kopā ar kolēģiem bija pieredzes braucienā uz Somiju. Tur iecirknis apkalpo 2100 kilometrus ceļu, kuru uzturēšanai un remontiem saņem 10 miljonus eiro sezonā. “Parēķināju, ka Somijā 3333 lati iedalīti viena ceļa kilometra kopšanai, bet mums – tikai 1138 lati. Jāņem vērā, ka Somijā ceļi ir labā kvalitātē. Tas nozīmē, ka varam vēlēties darīt vairāk un labāk, bet ar pašreizējo finansējumu tas nav iespējams,” salīdzina I.Mucenieks.
Gaidāma reorganizācija un centralizācija
Finansējums šim gadam ir iedalīts apmēram tāds, kā iepriekšējā gadā. Ņemot vērā inflāciju, degvielas un transporta izmaksu palielināšanos, patiesībā tas ir mazāks. Lai varētu iegūt peļņu, 15. ceļu pārvaldes bāzē gatavo šķembas ceļu būvēšanai, pērn saražoja 174 000 kubikmetrus šķembu. “Dosimies pieredzes braucienā uz Krieviju, kur ir šķembu drupinātāji ar gaisa piedziņu. Tā var iegūt labākas kvalitātes šķembas,” uzsver I.Mucenieks. Paredzēts iegādāties frontālo iekrāvēju Alūksnes iecirknim.
Ir pamatotas bažas, ka aprīlī līdz ar četru reģionu ceļu pārvalžu apvienošanu vienā, kuras vadība atradīsies Rīgā, Alūksnē vairs nevarēs brīvi lemt un rīkoties ar savu peļņu. “Vidzemes ceļi” izstrādā nolikumu konkursam, lai iepirktu deviņas smagās automašīnas ar pilnu aprīkojumu ceļu uzturēšanai ziemas mēnešos. Tas nozīmē, ka arī Alūksnes pārvaldē būs jauna automašīna, līdz šim varēja dabūt tikai lietotas.
Uzņemas rūpes par pilsētas ielām ziemā
I.Mucenieks atzīst, ka šī ziema bijusi stabila bez atkušņiem, bet puteņi vēl būs. Alūksnes dome pasūtījusi 15. ceļu pārvaldei izvest sniegu, kā arī tīrīt un kaisīt vairākas ielas.
“Mums ir tāds pats sniega greiders kā “Rūpei”, bet viss ir atkarīgs no speciālista, kurš ar to strādā. Dārza un Tālavas iela, arī citas ielas tagad ir daudz platākas, tas ir acīm redzami. Alūksnē ir daudz sniega. Ja tas būtu laikus atbīdīts no ielas, tad viss būtu normāli. Pilsētā daudzās ielās var to stumt uz zaļās zonas, nevis atstāt ceļa malā, jo lai braucamā daļa nekļūtu arvien šaurāka,” skaidro I.Mucenieks.
Kaisot smilti uz ielām, var izlietot simtiem kubikmetru, bet nav tāda efekta, kā lietojot sāli. Ja sāls kaitētu kokiem un videi, tad asfaltēto lielceļu malās koki un apstādījumi būtu nokaltuši.
“Nātrija hlorīds nelielā daudzumā darbojas kā minerālmēsli. Mēs sāli mitrinām, lai to varētu lietot arī salā. To kaisa 20 līdz 40 gramu uz kvadrātmetru, tas nozīmē, ka viena ēdamkarote uz kvadrātmetru, bet efekts ir,” skaidro I.Mucenieks.
Turklāt pavasarī nevajadzēs smilšu kalnus vākt. Ar smiltīm aizsērē lietusūdens kanalizācija. Tas ir arī lētāk, jo sāli vajag daudz mazāk nekā smiltis.
