Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji sestdien referendumā pauduši pārliecinošu „pret” krievu valodai kā otrai valsts valodai, izrādot augstāku vēlētāju aktivitāti nekā citkārt, tostarp nesenajās 10.Saeimas vēlēšanās.
Interesants ir fakts, ka pērn novembrī parakstu vākšanas laikā, lai ierosinātu grozījumus Satversmē par krievu valodu kā otru valsts valodu, Alūksnes novadā parakstījās tikai 399 vēlētāji, Apes novadā – 1. Savukārt tagad referendumā, balsojot „par” vai „pret” grozījumiem Satversmē, kas paredzētu krievu valodu kā otru valsts valodu, abos novados atbalstītāju skaits ir palielinājies, jo kopumā Alūksnes novadā par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 845 iedzīvotāji, bet Apes novadā – 89. Pret krievu valodu kā otru valsts valodu Alūksnes novadā referendumā balsoja 8709 vēlētāji, Apes novadā – 3815 vēlētāji. Vienīgais pagasts, kur „par” krievu valodu balsojuši vairāk nekā „pret”, ir Pededzes pagasts.
Rosina mainīt sistēmu
Kopumā Alūksnes un Apes novados tautas nobalsošana noritēja mierīgi. Cilvēki pie urnām devās bez aģitācijas, naida izpausmēm vai neapmierinātības. Alūksnes iecirknī pilsētas administratīvajā ēkā pusdienlaikā veidojās pat rindas vestibila garumā, tomēr tas neradīja neapmierinātību un darbs ritējis raiti. Abu novadu vēlēšanu iecirkņos novērtos, ka pilsoņa pienākumu šoreiz pildījuši arī tie, kas sen nebija to darījuši – par to liecinājuši zīmogi pasēs. Arī iesniegumu balsot savā dzīvesvietā bijis divtik vairāk nekā citkārt. Alūksnes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Priednieks norāda – kādā iecirknī bijis balsotājs ar pasi, kas derīga pēdējo dienu. Ja referendums notiktu rīt, balsot vairs nevarētu. Bijuši arī balsotāji, kuri atteikušies no dalības referendumā, ja pasē tiek spiests zīmogs, un devušies prom. Gluži pretēji bijis ar nepilsoņiem – balsot gribējuši, bet ar nepilsoņa pasi tas nav izdevies. Alūksnes novada vēlēšanu komisija saņēma Alūksnes pilsētas iedzīvotājas iesniegumu ar ierosinājumu mainīt vēlēšanu sistēmu, padarot to vienkāršāku. “Iesniegumā bija minētas neīstenojamas lietas. Nevar tautas nobalsošanu pielīdzināt mūzikas ierakstu gada balvas izvēlēšanai, kad veikalā urnās met žetoniņus,” saka J.Priednieks. Iesniegumu ar ierosinājumu Alūksnes novada vēlēšanu komisija saņēma pirmo reizi un to nodos Centrālajai vēlēšanu komisijai. Alūksnes novada iecirkņos bijusi problēma ar nekvalitatīviem zīmogiem – tiem beigusies krāsa vai spiežot izplūdusi. Problēma operatīvi atrisināta un nevienā iecirknī darbs netika pārtraukts. Savukārt vēlētāji no Zeltiņu pagasta laikrakstam ziņoja, ka ceļā uz iecirkni pagasta bibliotēkā pamanījuši savdabīgu aicinājumu balsot “pret” Satversmes grozījumiem – uz ceļa ar lieliem burtiem uzrakstīts sauklis “PRET divvalodību”.
Nāk arī „slinkie vēlētāji”
„Alūksnes Ziņas” sestdien apmeklēja arī vēlēšanu iecirkņus Pededzē, Liepnā, Mālupē, Bejā un novēroja, ka iedzīvotāji balsot nāk priecīgā noskaņojumā, laipni sasveicinās ar tiem, kurus ilgāku laiku nav satikuši. Iecirkņu priekšsēdētāji atzina – vēlētāju aktivitāte ir lielāka nekā citkārt, arī pieteikumi balsošanai mājās saņemti uz pusi vairāk. „Šis referendums uz vēlēšanu iecirkņiem ir atsaucis arī lielu daļu to vēlētāju, kuri iepriekš nav nākuši balsot,” secina Liepnas pagasta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Kaspars Bogomols. Pededzes pagasta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Aina Vičaka atzina, ka iedzīvotāji balsot nāca optimistiski noskaņoti. „Tiesa, bija krievvalodīgie vēlētāji, kuri pārjautāja, ko nozīmē, ja balso „par”, un ko, ja „pret”,” viņa sacīja. Mālupes pagasta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Mudīte Muceniece atzina, ka iecirknī bija pat gara rinda, kad ar satiksmes autobusu ieradās balsot mālupieši no Sofikalna.
Pārvalda abas valodas
Uzrunātie vēlētāji Pededzē ar „Alūksnes Ziņām” runājās labprāt – vairāk gan krievu valodā. „Man vienalga, vai valstī oficiālā būtu tikai latviešu valoda vai arī latviešu un krievu – es pārvaldu abas. Bet principā šis referendums ir tikai galvas jaukšana iedzīvotājiem,” sacīja Valērijs. Vladimirs Solovjovs atzina, ka balsoja „par” grozījumiem Satversmē. „Krievu valodā jau šobrīd Latvijā nevienam nav liegts runāt – to var darīt un dara. Tiesa, arī latviešu valoda ir jāzina, īpaši jaunatnei. Es balsoju par krievu valodu kā otru valsts valodu – lai ir!” sacīja V.Solovjovs. Ņina Viktorova uzskata, ka šobrīd referenduma organizēšana ir lieka naudas tērēšana – labāk to būtu tērējuši iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. „Tā ir politika, ko vajadzēja īstenot daudz agrāk – deviņdesmitajos gados, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Tagad ir pilsoņi un nepilsoņi. Nepilsoņi, kas visu mūžu nodzīvojuši un strādājuši Latvijā, pensiju saņems par 15 procentiem mazāku nekā pilsoņi – vai tad tas ir taisnīgi? Vai mēs esam vainīgi, ka toreiz strādājām Padomju Savienībā, bet pensijā esam tagad, neatkarīgā Latvijā? Pa šiem gadiem esam jau pieraduši, ka mums valsts valoda ir tikai latviešu valoda, bet, ja izejam uz principu, tad varbūt arī vajag tagad šādu referendumu,” sacīja Ņ.Viktorova, bet to, kā pati nobalsoja, neatklāja. Savukārt Arnolds Laicens no Pededzes atzina – uz referendumu nāca pacilātā garastāvoklī un pozitīvi noskaņots. „Ja šāds referendums ir, tad jāpiedalās. Manuprāt, Latvijā pietiek ar vienu valodu – latviešu valodu. Nezinu, kurā pasaules valstī vēl ir vairākas oficiālās valsts valodas. Es visu laiku dzīvoju Pededzē un brīvi pārvaldu gan latviešu, gan krievu valodu, bet valsts valodai jābūt tikai latviešu valodai,” domā A.Laicens.
Nevajadzēja pieļaut
Liepnā īsi pirms pusdienlaika „Alūksnes Ziņas” novēroja ļoti lielu iedzīvotāju aktivitāti. Vairāki liepnenieši atzina, ka valstī nemaz nevajadzēja nonākt līdz situācijai, kad jādodas pie urnām balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. „Uz referendumu gāju, lai pildītu pilsoņa pienākumu. Manuprāt, tādus cilvēkus kā Lindermans vispār nevajadzētu ņemt vērā un ignorēt. Jā, viņš ir panācis, lai notiek referendums, bet tas ir tikai tādēļ, lai tautas domas novirzītu no labklājības līmeņa paaugstināšanas,” domā Māris no Liepnas pagasta. „Es balsoju pret grozījumiem Satversmē. Nesaprotu, kam to referendumu vajadzēja – par velti izšķiesta nauda! Būtu labāk cilvēkiem iedevuši kaut santīmu vairāk – cilvēkiem nav darba, iztikšanai, bet te referendumu taisa!” sacīja Velta. Tam piekrita arī Irēna Zučika un piebilda – politiķi par tautu iedomājas tikai tad, kad jāvāc balsis pirms vēlēšanām. Arī Biruta un Leonards Macāni gāja pildīt pilsoņa pienākumu un atzina – valsts vīriem vajadzēja strādāt tā, lai vispār nenonāktu līdz šādam referendumam. „Mums Latvijā ir tik daudz komisiju, biroju, kas gādā par nacionālo drošību – kāpēc vispār vajadzēja pieļaut šādu referendumu!? Bija jāstrādā, lai ko tādu nepieļautu – tas ir pretvalstiski. Bet Latvijā tā ir bieži, ka attopas tikai tad, kad vilks jau aitās. Gandrīz asaras acīs sariešas, ja aizdomājas, ka mums, latviešiem, tagad šādi jācīnās par savu valodu. Līdz kam mēs esam nonākuši? Kāpēc nevienā citā valstī tādi brīnumi nav dzirdēti?” viņi jautāja.
Nekas nenotiek pašplūsmā
Arī mālupietis Raivis Buļs uzskata, ka referendums ir lieka valsts naudas tērēšana. „Krievu tautības cilvēki grib izpausties, arī Saeimā krievvalodīgajiem ir liela pārstāvniecība – tādēļ 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tik tālu esam nonākuši,” viņš secina. Mālupiete Māra Jansone uzskata, ka valstsvīriem bija jāstrādā tā, lai nepieļautu referenduma rīkošanu par otru valsts valodu. „Pēc neatkarības atjaunošanas līdz šim dzīvoja un cerēja, ka viss nostāsies savās vietās un mierīgi dzīvosim tālāk, bet tā nenotika. Tagad iedzīvotājiem jāiet uz referendumu. Redzēs, kā notikumi nākotnē attīstīsies, jo Lindermans un Ždanoka jau Briselē gatavojas iestāties par savām vēlmēm,” sacīja M.Jansone.
