Jānis Ločs, Apes vidusskolas direktors
Kamēr pašvaldība spēs apmaksāt mācību grāmatu iegādi, tikmēr skolēni ar tām būs nodrošināti. Vecāki zina, ka viņiem ir jāpērk darba burtnīcas un citi mācību līdzekļi, bet par grāmatu pirkšanu viņiem nav jāuztraucas. Tās ir skolas bibliotēkā, kas katru gadu tiek papildināta ar jaunām tajos mācību priekšmetos, kur ir izmaiņas programmā. Tas, protams, nav pareizi, ka valdība gandrīz visus izdevumus par mācību grāmatām noveļ uz pašvaldībām. Kurai pašvaldībai ir lielāks budžets, tā var vairāk atlicināt jaunām mācību grāmatām. Katru gadu tādas tiek izdotas. Tiesa, cenšamies darīt tā, lai pašvaldībai būtu iespējami mazāki izdevumi. Iepriekšējos gadus pirms krīzes šis finansējums bija lielāks, taču nekad nav bijuši 7 lati vienam skolēnam, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Turklāt jārēķinās, ka dažas mācību grāmatas maksā pat vairāk nekā 7 latus. Bet ar katru gadu valsts atbalsts tiek samazināts, pērn bija 1,19 lati, šogad – 0,69 lati vienam skolēnam.
Sandra Zeltiņa, Alūksnes novada domes izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja uzskata, ka valsts finansējums ir nožēlojams.
Mācību līdzekļu iegādi savos budžetos paredz katra pagasta pārvalde, lai atjaunotu mācību grāmatu fondu skolu bibliotēkās. Katru gadu tās iegādājas, cik saskaņā ar budžeta līdzekļiem var atļauties. Tiesa, man grūti komentēt, cik katrai skolai jaunu mācību grāmatu būs šogad. Pagaidām to iegāde nenotiek vienoti. Izstrādājot budžetu nākamajam gadam, tiks noteikti kritēriji uz skolēnu skaitu. Visus gadus valsts finansējums mācību grāmatu iegādei ir bijis nožēlojams, bet šogad – 69 santīmi vienam skolēnam. Pat tad, ja tas būtu 2 lati, arī tad par šo naudu nevar iegādāties pat vienu grāmatu katram skolēnam. Piemēram, angļu valodas apguvei 4. – 5.klasē nepieciešama grāmata, kura maksā vairāk nekā 7 latus. Ja pašvaldībām nebūs iespēju iegādāties grāmatas, tad grūti prognozēt, kas notiks. Katrā ziņā nevar prasīt, lai vecāki pirktu vēl arī grāmatas. Tas neatbilst Satversmei, kurā ir noteiktas tiesības uz bezmaksas izglītību.
Iveta Vārtukapteine, Ziemeru, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasta pārvaLdes vadītāja.
Katru gadu gan Ziemera, gan citas pagasta pārvaldes paredz budžetā naudu saskaņā ar skolu pieprasījumu. Tas nozīmē, ka skolēniem tās nav jāpērk. Tiesa, šogad valsts piešķirtais finansējums ir ļoti mazs – Ziemera pamatskolai 82 lati. Pagastā pārvalde paredzējusi grāmatu iegādei 500 latus. Pagājušajā gadā no valsts saņēma 141 latu, bet pašvaldība paredzēja 1231 latu, taču visu summu neiztērēja, jo mainījās mācību programmas. Tāpēc daļu grāmatu neiegādājās. Līdz šim ir izdevies nodrošināt skolēnus ar grāmatām. Tomēr šķiet, ka valsts cenšas izdevumus arvien vairāk novelt uz pašvaldībām. Tām uzliek funkcijas, bet neparedz finansējumu to izpildei. Tas nozīmē, ka šis jautājums ir jārisina valsts līmenī. Protams, pašvaldībām ir jāpalīdz saviem iedzīvotājiem un skolām. Taču šajā ekonomiskajā situācijā ir grūti nopirkt mācību grāmatas ne tikai skolēniem, bet arī pašvaldībām. Tās ir ļoti dārgas tāpat kā darba burtnīcas, kuras ir jāpērk vecākiem.
