“Ja kādreiz man pagastā par kādu jautājumu bija rūpes, tad šodien es ar tām pa pagastu staigātu un man smaids no sejas nepazustu, – tāpēc, ka tās nav problēmas, kas jārisina pagastos, salīdzinot ar to, kas jādara pašlaik,” pēc mēneša, kas pavadīts Alūksnes novada domes priekšsēdētāja amatā, secina līdzšinējais Annas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Fomins (TP).
Viņš piekrīt, ka kļuvis par lielas pašvaldības vadītāju grūtā laikā, kad jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, tomēr viņš ir Alūksnes un Annas patriots – ne velti daudzi iedzīvotāji viņu pozitīvi vērtē kā vadītāju ar labām “caursišanas” spējām.
– Atceroties 1.jūliju un to, ka SCP tomēr netika novada domes vadībā – kādēļ tā notika? SCP uzsver, ka netika ievērots parakstītais koalīcijas līgums…
– Koalīcijai pirms 1.jūlija sēdes bija tikšanās, kurā radās daudz jautājumu, domstarpību, tādēļ arī koalīcijas līgums tika atsaukts. Pietrūka ieklausīšanās partneros – ja mums bija piedāvājums, tad SCP to nemaz neizskatīja, bet pašiem ne vienmēr tā vietā bija savs priekšlikums.
– Vai SCP novada domē tiek uztverti kā līdzvērtīgi partneri?
– No SCP ir spēcīgas personības un profesionāļi. Viennozīmīgi, viņus ir jāiesaista novada domes darbā. Visi no tā būs tikai ieguvēji, ja SCP nāks kopā ar pārējiem.
– Kādus principus ievērosiet savā darbā, esot novada vadītājs?
– Domāju, cilvēki jau zina, kāds esmu: ja 20 gadus kā pašvaldības vadītājs esmu bijis tāds, tad arī tagad nemainīšos. Vienmēr esmu bijis Annas un Alūksnes patriots un tāds arī palikšu – nedod Dievs, kāds aizskars Alūksni vai Annu! Tas, ka panācu tomēr ceļa asfaltēšanu uz Annu, bija mana gulbja dziesma (smejas). Tā bija neatlaidība astoņu gadu garumā plus veiksme – es jau tur Rīgā visiem biju apnicis (smejas). Uzskatu, ka pašiem par sevi ir jācīnās, jo neviens klāt neko nenesīs. Alūksnes novads ir liels – esam nopietni spēlētāji Vidzemes plānošanas reģionā, tādēļ ar mums ir jārēķinās. Mūsu darbs ir panākt, lai ar mums rēķinās.
– Kādi ir svarīgākie darbi, kas paveikti mēneša laikā?
– No ikdienas darbiem pašlaik svarīgākais ir izveidot visas novada nodaļas, pagastu pārvaldes, lai cilvēki var strādāt un lai viņiem būtu pārliecība par savu nākotni. Šie ir vienreizēji darbi, ko jāizdara, jāļauj cilvēkiem strādāt un nedrīkst traucēt, bet tajā pat laikā ir jāpamana, kā viņi strādā.
Nākamie svarīgākie darbi ir par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu un akciju sabiedrības “Simone” situācijas atrisināšanu, jo apkures sezona strauji tuvojas, apkures sistēma ir kritiskā stāvoklī, tarifs iedzīvotājiem ir augsts. Pašlaik divi uzņēmumi interesējas par “Simones” iegādi, bet abi piedāvājumi ir atšķirīgi. Tautsaimniecības komitejā deputāti nolēma abiem uzņēmumiem sniegt visu informāciju par “Simones” darbību, lai katrs no viņiem varētu izteikt savu piedāvājumu. Alūksnes novada uzstādījums būs, ka tarifus iedzīvotājiem nedrīkstēs sadārdzināt. Šos piedāvājumus skatīs Tautsaimniecības komitejas sēdē augustā. Lēmumu par “Simones” turpmāko darbību jāpieņem līdz jaunajai apkures sezonai. Manuprāt, to vajadzēja izdarīt jau pirms novada izveides, jo sarunas par to jau bija.
– Un kas tiek darīts, lai iestātos par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu?
– Katrs izdarīja savu darbu, kad veselības ministre bija Alūksnē. Ļoti noderīgs un vajadzīgs bija iedzīvotāju atbalsts pie administratīvās ēkas, jo ministre pēc tam sarunās ar valdību atsaucās uz to, minot, ka aiz viņas stāv cilvēki, ar to domājot alūksniešu atbalstu. Tālāk jāstrādā mums, amatpersonām. Maruta Kauliņa ir apkopojusi visu iespējamo informāciju par slimnīcu, argumentēti un salīdzinoši izanalizējusi situāciju. Pirms vizītes Alūksnē mums jau bija Rīgā tikšanās ar veselības ministri, tad viņa laipni piekrita atbraukt, bet 22.jūlija vakarā atkal bijām uz tikšanos Rīgā. Tajā bez manis un M.Kauliņas piedalījās arī ministre un Valmieras pašvaldības vadītājs Inesis Boķis. Piekrītu M.Kauliņai, ka katrā reģionā ir jābūt centrālajai- reģiona slimnīcai, bet pārējām – saistītām ar to. Nav nozīmes veidot apvienību no trīs mazām slimnīcām- tam nav perspektīvas. Apvienību jāveido nevis piesolītās Eiropas naudas dēļ, bet jādomā, kas uzlabosies slimnīcas darbībā un saņemtajos pakalpojumos iedzīvotājiem.
Pašlaik nav vēl zināms, kad būs galīgais lēmums par slimnīcas nākotni. Līdz šim nākotne rādās cerīga – ja tā nebūs, būšu ļoti vīlies. Nenoliedzu – tas, ka esam Tautas partijā, šajā gadījumā palīdz. Darīsim, ko vēl varēsim – atslābt neviens negrasās.
– Ir īstenojies 15 pārvalžu novada modelis, uz ko uzstāja Alūksnes pilsēta, bet tagad paši alūksnieši uztraucas, vai pilsētas darbi netiks aizmirsti, jo Alūksnē nav savas pārvaldes, kā tas ir katrā pagastā.
– Noteikti netiks aizmirsti. Strādās nodaļas, deputāti, komisijas, tādēļ tas nebūs iespējams. Šī nav tā sistēma, kur viens cilvēks varētu kaut ko lobēt. Turklāt negribam veidot lielu administrāciju.
– Pašlaik tiek strādāts pie novada budžeta un pagastu pārvalžu amatu saraksta. Kāds tas veidojas?
– Lai katrā pagasta pārvaldē veiktu noteiktās funkcijas, štati ir diezgan lieli, bet nākotnē vairākiem pagastiem būs viens pārvaldnieks – it īpaši pagastos, kur nav skolu. Bet viss notiks pakāpeniski. Par amatiem pārvaldēs deputāti lems augusta sēdē.
– Kā notiek štatu sarakstu veidošana? Iedzīvotāji ir redakcijā interesējušies, kāpēc ārpus pašvaldībām strādājošajiem nav iespēju pieteikties darbam novadā.
– Likumdošana paredz, ka vispirms darbavietas novadā jāpiedāvā Alūksnes pilsētas un rajona padomes darbiniekiem. Novada izpilddirektores kompetence ir izvēlēties nodaļu vadītājus, savukārt tie tālāk veido nodaļas darbinieku komandu. Kandidāti raksta iesniegumus, ko izskata novada komiteju sēdēs. Vadoties no sēdē izskanējušiem viedokļiem, izpilddirektore pieņem galīgo lēmumu. Pieteikšanās ir iekšēja – arī to nosaka likumdošana. Tiesa, uz katru darba vietu ir 3-7 pretendenti. Cenšamies no visiem izvēlēties to labāko, pamatojoties uz nolikumiem, paveiktajiem darbiem, lai viss būtu pēc iespējas godīgāk.
– Novadu reformu īstenoja, lai taupītu līdzekļus. Cik liels ietaupījums būs Alūksnes novadā?
– Samazinājums jau ir, jo domes priekšsēdētāja alga Alūksnē līdz šim bija 1600 latu, bet tagad – 1260 latu, līdz ar to mazāks atalgojums ir arī visiem pārējiem darbiniekiem. Procentuāli ietaupījums būs zināms, kad izveidos kopējo novada budžetu. Rajona padome līdz gada beigām savas funkcijas pamazām nodod novadam. Ja tagad uz novadu pārnāk strādāt, piemēram, sporta darba organizators no rajona padomes, līdz gada beigām algu viņam maksās rajona padome, nevis novads.
– Kāds būs 1.septembris Alūksnes novada skolām?
– Manuprāt, būtu godīgi 1.septembrī darbu sākt tām skolām, kas varēs finansiāli izdzīvot arī pēc 2010.gada 1.janvāra. Alūksnes novadā ir pāris skolas, kurām draud finansiālas problēmas. Nebūtu godīgi pret bērniem, viņu vecākiem, pedagogiem mācību gada vidū veikt krasas pārmaiņas. Pretējā gadījumā sanāk, ka mazās skolas tiks mākslīgi uzturētas uz lielāko skolu rēķina – tas nebūtu godīgi. Alūksnes novadā ir izveidota speciāla komisija, kas rūpīgi izvērtē situāciju, un drīz komisija dos argumentētu atzinumu. Cilvēkiem ir jāzina, kas būs, jo neziņa ir vissliktākais. Ir jāpasaka atklāti arī vissliktākais variants, lai cilvēki laikus tam var gatavoties.
– Vai neuztrauc tas, ka rudens pusē varētu būt sprādziens sociālajā jomā?
– Piekrītu, ka rudenī un ziemā būs ļoti grūti, bet pašvaldība finanšu resursu robežās nodrošinās sociālos pabalstus.
– Kādu redzat Alūksnes novada nākotni pēc gada, pieciem gadiem?
– Mums jābūt sakoptai videi, smaidīgiem un patriotiskiem cilvēkiem, kuri pastāv par sevi un lepojas ar savu novadu. Attīstības iespējas varam saistīt ar tūrismu un pārrobežu sadarbību.
– Ko novada domes priekšsēdētājs dara brīvajā laikā?
– Kad atbrauc bērni un mazbērni, sirds līksmo – kad mazais skrien pretī un apķeras cieši ap kaklu, tad saproti, kas ir dzīves patiesās vērtības. Lai strādātu tādu darbu kā novada vadītājs, ir jābūt saskaņai ģimenē, pretējā gadījumā to nevar ilgi izturēt. Mani sieva vienmēr gaida mājās no darba, ir mīļi mazbērni…
– Ko vēlat alūksniešiem, Alūksnes viesiem Pilsētas svētkos?
Aizmirst visas negācijas, izmantot iespēju atpūsties ģimenes lokā, tikties ar radiem un izbaudīt Alūksnes tradīciju, kad kapusvētki notiek paralēli Pilsētas svētkiem.
