Alūksnes novada domes sēdē deputāti vakar neatbalstīja Liepnas vidusskolas ieceri paplašināt piedāvājumu un piesaistīt skolai papildus audzēkņus, no septembra sākot īstenot jaunu mācību programmu “A kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošana”.
Šim mērķim no novada budžeta neparedzētiem gadījumiem bija domāts izdalīt 1235 latus – darba algai (390 latu), sociālajām iemaksām (95 lati), kabineta akreditācijai (50 latu), mācību līdzekļu (600 latu) un grāmatu (100 latu) iegādei. Ar to pietiktu, lai programmu īstenotu līdz šā gada beigām, bet nākamgad no pašvaldības līdzekļus vajadzētu tikai darba algai, jo pārējo segtu no vecāku līdzmaksājumiem.
Skolas meklē iespējas
Liepnas vidusskolas direktors Aivars Delpers norādīja – tas ir vecāku un skolas padomes ierosinājums. Deputāts Laimonis Sīpols pauda atbalstu, ka novadā veido skolu ar arodapmācību, kas pēc tam ļaus strādāt piemājas saimniecībā vai rast vietu darba tirgū. “Liepnas vidusskolai tā būtu papildu iespēja pastāvēt, tas arī attīstīs uzņēmējdarbību un mūsu bērni nebrauks uz Īriju,” saka L.Sīpols. Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča uzsvēra, ka šobrīd katra novada skola meklē iespējas papildu izglītības programmu piedāvāšanai. “Lauksaimniecības virziens mūsu novadam ir piemērots, to varam attīstīt. Pašlaik Liepnā ir izstrādāts piedāvājums zēniem, bet tiek domāts arī par meitenēm. Šobrīd to nevar finansēt no valsts mērķdotācijām kā interešu izglītības programmu, tādēļ vajag pašvaldības finansējumu. Ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju tiek domāts, kādas iespējas lauksaimniecībā arī augstākajā izglītībā varētu piedāvāt uz vietas,” teica G.Kupča.
Valsts funkcijas negrib
Deputāts Jānis Nīkrencis aicināja neatbalstīt ieceri, jo vidusskolas uzdevums neesot sagatavot traktoristus. Arī deputāts Ainars Melders uzskata, ka tā nav pašvaldības funkcija. “Pirms gada slēdzām Annas pamatskolu, lai gan tad varēja ar pašvaldības finansiālu atbalstu rast iespēju Annā uz vietas atstāt 1. līdz 4.klasi. Toreiz ne rajons, ne skolu valde Annai nepalīdzēja un neizvērtēja situāciju, tādēļ Liepnas jautājums ir principiāls. Diemžēl valsts problēmu par arodskolām vispār nerisina, bet slēdz tās. Iecere ir laba, bet tā jārisina reģiona un valsts līmenī, turklāt pietrūkst finanšu atšifrējuma,” teica A.Melders. Viņš pauda izbrīnu, kādēļ par šo jautājumu Izglītības pārvalde tik ļoti iestājas, bet tajā pašā laikā nerisina, piemēram, to, kā sakārtot skolēnu ēdināšanas sistēmu novada skolās. Deputāte Marina Ramane uzskata, ka īpaši jādomā par Liepnas pusi, kas atrodas tālāk no novada centra. “Ja zemnieki ir gatavi palīdzēt un vecāki piedalīties ar savu līdzmaksājumu, tad tas ir atbalstāmi,” sacīja M.Ramane.
Mācītu arī sabiedriskā kārtā
Deputāts Andis Zariņš izteica savu atbalstu mazām lauku skolām, lai izglītību, it īpaši jaunākajās klasēs, var iegūt tuvāk dzīvesvietai, jo “tie, kas gribēs, arī kļūs par traktoristiem un izies kursus paši”. Viņš atbalstītu Liepnas ieceri, ja tai būtu valsts finansējums. A.Delpers pauda nožēlu, ka deputāti neļauj pat atvērt šādu mācību programmu, jo mācīt bērnus viņi būtu gatavi arī sabiedriskā kārtā, ja pašvaldība liedz finansējumu. L.Sīpols secina – šoreiz plaši diskutē par dažiem tūkstošiem skolēnu vajadzībām, bet deputātu – komiteju vadītāju algas pirms dažiem mēnešiem palielināja, to pat neapspriežot. “Mums novadā pašlaik tos, kas grib kaut ko darīt, nocērt jau pašā saknē un izlamā par iniciatīvas izrādīšanu. Šis nav vienīgais tāds gadījums,” atzina L.Sīpols.
