Ganāmpulkā: piedzimuši četri kumeliņi.
Ganāmpulkā: piedzimuši četri kumeliņi
Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecība “Mauriņi” iesaistījusies Pasaules dabas fonda projektā, ar ko uzsāk Latvijas teritorijā kādreiz dzīvojošo lielo savvaļas zālēdāju (zirgu, tauru un sumbru) atgriešanu brīvā dabā. Projekta devīze ir “Dabas kapitāls cilvēku labklājībai”.
“Savvaļas zirgus atvedām, lai veidotos dabīgās pļavas un ganības. Tās reizi divos gados ir jāappļauj, bet labāk ļaut lopiem zāli noēst. Tad vairosies dabīgie augi, nevis vārpata, kas tagad daudzviet veido biezu paklāju. Pašlaik zirgu ganībās ir joslas, kur bijusi lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tā aizaug un veidojas dabīgās pļavas. Daļā platības tās jau ir. Ķērpji un citi augi liecina par tīru vidi. Pie mums var redzēt naktsvijoles, kas daudzviet nav atrodamas. Pie mājas aug dzegužpuķe, kas ir aizsargājams augs. Ir vismaz piecas retu augu sugas,” stāsta “Mauriņu” saimniece Gunita Virka.
Tiek veidota dabas taka, kur var skatīt ainavas, dabiskos avotus, ārstniecības augus, dzīvniekus un savvaļas zirgus. Saimnieki secinājuši, ka tur cilvēks jūtas kā apreibis.
“Ejot pa taku, var piesēst un izjust, kā smaržo pļavas, purva vai meža augu buķete. Pati biju pārsteigta, cik spēcīgs ir neapjausta dabas spēka iespaids. Var arī iepazīt retus un aizsargājamus augus,” uzsver Gunita.
Drīz uzcels skatu torni, no kura varēs pārskatīt savvaļas zirgu ganāmpulku. Gatavo divus informācijas stendus, kā arī soliņus un ugunskura vietu maltītes gatavošanai vai nakts ekskursijas dalībnieku vajadzībām. Pārgulēt var siena viesnīcā vai teltīs. Virku ģimene ir pārsteigta, ka daudzi vēlas, lai savvaļas zirgi tos gaidītu turpat ceļa malā, un dabas takā varētu doties augstpapēžu kurpēs.
Zirgiem piedzimuši četri kumeļi, tāpēc tagad ganāmpulkā ir desmit auļotāji. Lai gan ganībās ar elektrisko ganu iežogoti 40 hektāri, divas reizes tie tikuši brīvībā. Zirgi ir gudri, viņi netuvojas drātij, kas vada elektrību. Bet alnis “ganu” aiznes, to pat nemanot. Tad saimniekiem vairākas stundas ir jādzenā aizbēgušie. Savvaļas zirgiem ir neatkarīgs un diezgan šerps raksturs. Tie neatļauj sev pieskarties un var arī iespert vai iekost. Izņēmums ir viena ķēve un tās kumeļš. Mazais esot tik draudzīgs, it kā būtu audzis pie cilvēkiem. “Ja apsēstos zemē, tad kumeļš iekāptu klēpī,” domā Kristīne Virka. To var samīļot un pacilāt.
Jauno ērzeli vajadzēja atšķirt no citiem savvaļas zirgiem, jo barvedis necieta tā konkurenci. Tagad tas “veido baru” ar mājas zirgu – pakļauj to, iekožot gurnā vai sānā.
“Arī šie abi zirgi bija aizbēguši no mājas. Pa ceļu devušies gandrīz līdz Māriņkalnam, bet pēc tam atgriezās. Braucām meklēt, taču atradām atkal mājās. Liekas, ka brīvdomātājs musina mājas zirgu. Kad ecēju kartupeļus, tad cenšas otru nobīdīt tā, lai neietu pa vagu,” pauž zemniece. Kumi, kā iesaukts palaidnīgais kumeļš, vedīs citur, kur tas varēs veidot savu baru. “Mauriņos” tik lielā platībā varētu audzēt vismaz 20 zirgus, bet saimnieki domā, ka tik daudz nevajag. Turklāt projekts paredz jaunos zirgus atdot citu ganāmpulku veidošanai.
