Valsts meža dienesta reformā ir izdarīts viss, lai ar nākamo gadu strādātu citādi. Nebūs vairs mežsargu un mežniecību, bet virsmežniecības, to biroji un mežziņi. Alūksnes un Apes novadu mežu īpašniekiem tuvākie biroji atradīsies Alūksnē, Smiltenē un Gulbenē.
Biroju jurģi būs nākamnedēļ
“Latvijā būs 10 virsmežniecības, kuru pakļautībā strādās 29 biroji. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā vairs nebūs bijušais Balvu rajons, kas tiek pievienots Austrumlatgales virsmežniecībai, bet mums pievienos Smiltenes un Valkas novada divu (Vijciema un Zvārtavas) pagastu mežu teritoriju. Tas tiek darīts, lai virsmežniecību teritoriju platības izlīdzinātu pēc mežainuma,” informē Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa pienākumu izpildītājs Aldis Bricis.
Katrā birojā strādās divi referenti. Iluta Taurmane un Anna Lietuviete pieņems iesniegumus un gatavos apliecinājumus Alūksnes birojā. Nav noteikti jāierodas birojā, jo pieteikumus var nosūtīt arī elektroniski, norādot, kur un kādā formā vēlas saņemt atbildi. Turklāt apliecinājumu meža ciršanai varēs saņemt trim gadiem. Birojam būs divas nodaļas – Alūksnes un Bejas, kurās strādās attiecīgi 1 vecākais mežzinis un 5 mežziņi, 1 vecākais mežzinis un 4 mežziņi. Smiltenes biroja Gaujienas nodaļā arī būs 1 vecākais mežzinis un 5 mežziņi. A.Bricis uzsver, ka virsmežniecībā darbinieku skaits nemainīsies, to papildinās tikai viens darbinieks, kas pārnāks no Valsts meža dienesta centrālā aparāta – vecākā inspektore meža reproduktīvā materiāla jautājumos Zaiga Sudraba. “Šonedēļ sagatavosim informāciju par apgaitu mežziņiem un to telefonu numuriem, lai mežu īpašnieki varētu ar viņiem sazināties. 29. un 30.decembrī darbinieki no mežniecībām pārcelsies uz birojiem, tāpēc aicinām apmeklētājus būt saprotošiem,” saka A.Bricis.
Pieaug atbildība un atalgojums
Izvērtējot darbiniekus, tika ņemts vērā pašreizējais amats, kā arī iepriekšējie amati, izglītība, darba stāžs, vidējais darba vērtējums iepriekšējos trīs gados, kā arī teorētiskā un praktiskā testa rezultāti. Summējot iegūtos punktus, veidojās katra darbinieka reitings. Saskaņā ar to tika vērtētas iespējas ieņemt amatu, uz kuru darbinieks pieteicies. “Atbrīvoti tika tie, kuriem bija mazāk punktu. Savukārt tiem, kuriem nav darba šeit, var piedāvāt vietu citas virsmežniecības teritorijā. Tāpēc pagaidām vēl nevar precīzi pateikt, tieši kuri mežziņi un referenti strādās,” skaidro A.Bricis. No Ziemeļaustrumu virsmežniecības kopumā tiks atbrīvoti 8, bet no Alūksnes nodaļas – 2 darbinieki, taču viņiem, iespējams, tiks piedāvāts darbs citur. “Daudzi ir aizgājuši no darba, tāpēc ir radušās vakances un nebija vajadzības atbrīvot kvalificētus speciālistus. Tiesa, palielināsies to atbildība un arī alga, jo mežsargu vietā būs mežziņi, kuri patstāvīgi pieņems lēmumus par ciršanas apliecinājumiem. Līdz ar to palielinās korupcijas risks, tāpēc virsmežniecības un Valsts meža dienesta kontroles daļa veiks regulāras pārbaudes,” norāda A.Bricis.
Zaudētāji būs mazie mežu īpašnieki
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš atzīst, ka cilvēciski var saprast mežniecību darbinieku vēstulē paustos iebildumus pret reformu. Tomēr nevar apšaubīt, ka izmaiņas bija vajadzīgas. “Valsts budžetā naudas nepietiek, bet darbiniekiem ar lielāku atbildību ir jāsaņem atbilstošs atalgojums. Tāpēc pašreizējos apstākļos citu risinājumu atrast nebija iespējams. Vēstule bija rakstīta mežniecību kolektīvu vārdā, bet, kad aizbraucu tikties ar vienīgo cilvēku, kurš to it kā bija parakstījis ar savu vārdu, viņš teica, ka to neatbalsta,” norāda A.Krēsliņš. Ģenerāldirektors secina, ka zaudētāji būs mazie mežu īpašnieki, kuri dienestā varēja saņemt konsultācijas, kā labāk apsaimniekot savu īpašumu. Būtiski samazinot cilvēkresursus birojos, iespējas palīdzēt būs minimālas. Tas nozīmē, ka viņiem nākamgad par maksu būs jālūdz pakalpojumi Konsultāciju pakalpojumu centrā. Problēmas varētu rasties arī karstā un sausā ugunsnedrošajā periodā, jo ir nepietiekami resursi mežu ugunsgrēku dzēšanai.
Ietaupīto – algām un
infrastruktūrai
A.Krēsliņš uzsver, ka ar 2012.gada 1.janvāri visi mežziņi būs nodrošināti ar GPS iekārtām. Tas nozīmē, ka viņiem nebūs grūti atrast un uzmērīt mežu īpašumus. “Pašlaik stacionārajai datortehnikai vajadzētu pietikt. Tiek iepirkti portatīvie datori, kuri nākamā gada laikā paredzēti katram mežzinim. Šonedēļ saņemsim 8 datorus. Valsts meža dienests veic autotransporta iepirkumu, kurā šogad saņemsim 3 automašīnas, bet nākamgad līdz ugunsnedrošajam periodam būs atlikušās. Līdz tam laikam ir paredzēts, ka diviem mežziņiem būs viena mašīna, jo divatā var labāk strādāt mežā,” stāsta A.Bricis. Mežziņi varēs izmantot arī savu personīgo transportu, slēdzot patapinājuma līgumus un saņemot degvielas kompensāciju par nobrauktajiem kilometriem. “Dienesta budžets nākamgad būs tāds pats kā šogad. Visi ietaupītie līdzekļi tiks izmantoti algu palielināšanai un darba apstākļu uzlabošanai,” akcentē A.Krēsliņš.
