Trešo nedēļu līdzi brāļiem, māsām vai vecāku pavadībā uz nodarbībām dodas piecgadīgie un sešgadīgie.
Trešo nedēļu līdzi brāļiem, māsām vai vecāku pavadībā uz nodarbībām dodas piecgadīgie un sešgadīgie. Arī viņiem jāceļas pulksten 6.00, lai ar speciālu autobusu vai sabiedrisko transportu nokļūtu skolā.
Veclaicenes pašvaldībā rēķina, ka vairums bērnu dzīvo centrā, bet dažam līdz skolēnu maršruta autobusam jāiet pāris kilometru. Bejas pamatskolas direktore Silvija Aizupe saka, ka vienam bērnam ir jāmēro divtik liels attālums.
“Domāju, ka piecgadīgajiem agrie rīti ir mokoši. Viņi vēl nav īsti pamodušies, kad pie rokas vecākajiem brāļiem un māsām dodas uz “Vidlatauto” autobusu, kas saskaņā ar pašvaldības līgumu ved bērnus no rīta uz skolu un pēcpusdienā uz mājām. Tas no pagasta centra atiet pulksten 7.30, jo pēc pusstundas sākas mācības. Labi, ka mazos ātrāk ved atpakaļ, jo viņiem nodarbības ir tikai četras stundas. Tagad vēl ir silts, bet kā būs ziemā, kad sals un ceļus aizputinās?” bažījās Veclaicenes pagasta padomes sociālā darbiniece Aija Drīle.
Veclaicenes pamatskolas skolotāja Iveta Ratsepa atzīst, ka laukos transports ir pakārtots stundu sākumam. Apmācības process problēmas nerada ne piecgadīgajiem, ne sešgadīgajiem un ir apsveicami, ka tagad tas ir divus gadus. Viņas pieredze pilsētas un lauku pirmsskolas izglītības iestādēs liecina, ka ir liela atšķirība, vai mazie nodarbībās iesaistās trīs vai tikai sešu gadu vecumā. “Pirmajās nedēļās bērni, kas dzīvojuši mājās, ir sevī ierāvušies, tāpēc gads paiet, kamēr viņi iejūtas, atraisās, pierod pie skolas un tās režīma. Tad sešu gadu vecumā var kārtīgi strādāt,” vērtē skolotāja.
Pamatskolas direktors Ēvalds Vanags norāda, ka apmācībai ir iekārtota telpa, kur nodarbības organizē centros. Sākumā bērnus – četras meitenes un tikpat zēnus – nedala pēc vecuma, bet visi darbojas kopā, iepazīst cits citu, skolotāju un skolu. “Ir iegādātas firmas “Domiņa” attīstošās spēles 200 latu vērtībā. No koka izgatavoti dažādu formu, krāsu un veidu klucīši, ko pārbīdot un rotaļājoties apgūst reizrēķinu, valodu, Latvijas novadu ģeogrāfiju, vizuālo mākslu un attīsta iztēli,” skaidro direktors. I.Ratsepa uzsver, ka spēlēm ir ekoloģiski tīri materiāli, lakas un krāsas, tāpēc bērni var tās lietot. Mazo attīstībā sevišķi nozīmīga ir darbība ar pirkstiem. “Līdz ar roku veiklību attīstās domāšana, redze un tauste. Turklāt šāda darbošanās veido uzņēmību un neatlaidību,” saka skolotāja. Piecgadīgo un sešgadīgo nodarbību telpā ir dators, ar kuru bērni mācīsies rakstīt lielos burtus, kas viņiem ir jāapgūst līdz pavasarim. Brīvajā laikā varēs spēlēt spēles.
