Rīga, 19.marts, LETA. Aptuveni 1,7% Latvijas iedzīvotāju ir inficēti ar vīrushepatītu C, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) veiktā pētījuma dati.
Kā šodien žurnālistus informēja LIC direktore Baiba Rozentāle, tas nozīmē, ka ar šo infekciju slimo 1714 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
Turpretī 2,4% valsts iedzīvotāju ir bijuši inficēti ar šo slimību un to ir pārslimojuši, taču turpina būt infekcijas pārnēsātāji.
Eiropā ir aptuveni deviņi miljoni C hepatīta slimnieku, bet pasaulē tie ir aptuveni 170 miljoni.
Kā skaidroja Rozentāle, tikai 40% no vīrusa pārnēsātājiem ir nepieciešama ārstēšana, tas ir, hroniska C hepatīta gadījumos, kad neārstēšanās gadījumā draud nopietni aknu bojājumi. Pārējos gadījumos cilvēkiem aknu bojājumi nedraud, jo pietiekamā daudzumā attīstās antivielas un organismam vīruss nekaitē.
LIC speciālistu pieredze liecina, ka cilvēki baidās no šīs slimības, kā arī izvairās no cilvēkiem, kas ar C hepatītu slimo. Taču Rozentāle apgalvoja, ka slimību var iegūt tikai seksuālos kontaktos, tā ir izplatīta arī narkomānu vidū, kuri lieto intravenozās narkotikas, vai arī ja netiek ievērota higiēna ārstu kabinetos, veicot manikīru, pīrsingu.
“Ir aplami domāt, ka C hepatīts izdalās šķaudot, kā arī ikdienas kontaktos ar apkārtējiem. Šādā veidā var iegūt gripu vai difteriju, kuras izplatās gaisa pilienu veidā, bet ne hepatītu,” uzsvēra profesore.
Profesore arī stāstīja, ka C hepatītam ir diezgan neizteiksmīgi simptomi, piemēram, neizskaidrojams nogurums, dažkārt matu izkrišana, sāpes locītavās, tāpēc nereti šī slimība tiek atklāta nejauši, dodoties ziedot asinis Valsts asinsdonoru centrā (VADC), jo tur pirms asins nodošanas tiek veiktas analīzes. Ja tiek konstatēts kāds no hepatīta vai citu infekciju viediem, pacients tiek nosūtīts uz LIC, lai veiktu citas pārbaudes un nepieciešamības gadījumā sāktu ārstēšanu.
Vakcīna pret C hepatītu vēl nav radīta, jo šī infekcija atklāta salīdzinoši vēlu – 1988.gadā. Taču ārstēšana parasti dod cerēto rezultātu. Ārstējoties cilvēks var izvairīties no nopietniem aknu bojājumiem, aknu cirozes vai aknu vēža.
Viena lieta gan slimniekiem jāatceras, ka arī pēc ārstēšanas vīruss viņu aknās paliks, taču tas vairs nebūs bīstams viņu veselībai.
Ārstēšanas kurss ilgst aptuveni gadu, un tā laikā cilvēkam ir jāveic attiecīgā preparāta injekcija vienu reizi nedēļā.
No 2006.gada medikamentus 75% apmērā kompensēja valsts, taču, sākot no šī gada 1.marta, kompensācija ir 50% apmērā.
Ņemot vērā, ka medikamentu kopējās izmaksas ir ap 6000 latu gadā, iespējams, liela daļa pacientu no ārstēšanas atteiksies, domā C vīrushepatīta pacientu apvienības vadītāja Olita Mengote.
Rozentāle norādīja, ka iepriekšējos gados šo terapiju gada laikā centrā saņēmuši aptuveni 500 līdz 600 slimnieku.
Vīrushepatīts C ir akūta vai hroniska vīrusa izraisīta infekcija. Lielai daļai C hepatīta slimnieku nav simptomu vai arī 20%-30% gadījumu tie ir nespecifiski. Tikai 25% slimnieku parādās dzelte.
Infekcijas simptomi ir apetītes un svara zudums, nogurums, muskuļu vājums, neskaidras sāpes vēderā, dzelte, sāpes muskuļos un locītavās, palielinātas aknas, palielināta liesa, vemšana, caureja.
Simptomi var parādīties divu nedēļu līdz sešu mēnešu laikā pēc inficēšanās.
Epidemioloģisko pētījumu “Vīrushepatīta C izplatība Latvijā” LIC veica no 2008.gada marta līdz februārim, iesaistot tajā 27 ģimenes ārstu prakses visā Latvijā un testējot 1459 iedzīvotājus.
