Ir tik labi, ka, neviena netraucēts, cilvēks mežā var atpūsties un sajust vienreizējo saikni ar dabu.
Klāt jau augusts, un bērniem drīz būs jādodas uz skolu. Neticami, cik ātri atkal būs paskrējusi kārtējā vasara. Diemžēl tā mūs nav lutinājusi ar karstu laiku, un man šogad tā īsti arī nav sanācis izbaudīt vasaru.
Augusts man asociējas ar mēnesi, kad laukos tiek kulta labība un daži zemnieki vēl steidz savākt ziemai lopiņiem sienu. Arī jaunie stārķēni pa vasaru ir krietni paaugušies un, stāvot uz ligzdas malas un plivinot spārnus, cenšas iemācīties lidot. Var tikai apbrīnot, ar kādu uzņēmību tie trenējas. Man šķiet, ka tieši augustā ir visintensīvākais sēņu un ogu laiks. Vislabāk man patīk sēņot. Kad vien vēlos, es varu paņemt groziņu un doties mežā. Ieejot tajā, mani pārņem tik laba sajūta, jo mežs man dod enerģiju un spēku īpaši tad, kad ap sirdi ir skumji.
Mežā ir dažāda koku, putnu un zvēru daudzveidība. Ir interesanti vērot, kā mazās skudriņas pa sūnām naski skrien un ceļ lielu pūzni. Cik skaisti dzied putni, un pēkšņi aiz kāda krūma nozib garauša ļipa! Var arī vērot, kā koku zaros lēkā vāveres un monotoni kaļ dzenis. Ir tik labi, ka, neviena netraucēts, cilvēks mežā var atpūsties un sajust vienreizējo saikni ar dabu. Man šķiet, ka koki, akmeņi un visa daba cilvēkam dod īpašu enerģiju. Ne velti latvju dainās ir apdziedāta mūsu daba. Tā ir mūsu lielākā vērtība, tāpēc saudzēsim to!
