Medicīnas darbinieki atkal nolēmuši streikot, jo pērn rīkotās akcijas nav devušas cerētos rezultātus.
Medicīnas darbinieki atkal nolēmuši streikot, jo pērn rīkotās akcijas nav devušas cerētos rezultātus. Tad streiks bija maijā un tika panākts solījums palielināt algas. Šovasar Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome rīko piecu dienu streiku.
“Mēs to lietu tā neatstāsim un kaut ko darīsim, jo tagad medicīnas darbinieki saņem mazāku darba samaksu kā pirms streikiem. Tiesa, tā vairāk ir politiska akcija, jo šī valdība vairs neko nemainīs. Rīkosimies tāpat kā citi valsts medicīnas darbinieki, kā arī pārrunāsim savu rīcību kolektīvā,” stāsta Alūksnes slimnīcas ārsts Valdis Reinerts.
Pirmā streika diena ir paredzēta 20.jūnijā no pulksten 8.00 līdz 16.00. Tā neko būtiski nemainīs slimnīcas darbā. Šajā laikā tikai neuzņems jaunus slimniekus un neizrakstīs izveseļojušos. “Ārstniecības iestādē visi saņems zāles un procedūras. Tāpat sniegsim neatliekamo medicīnisko palīdzību,” norāda ārsts. Streikotāji prasīs noteikt, ka vidējā darba samaksa ir 140 latu, kas mediķiem ar augstāko izglītību nodrošinātu no 180 līdz 190 latiem, bet ar vidējo speciālo izglītību saņemtu 120 līdz 130 latu mēnesī. Aprēķināts, ka algu palielināšanai ārstiem un vidējam medicīnas personālam nepieciešams papildu finansējums 4,7 miljoni latu.
Labklājības ministrs Viktors Jaksons atzīst, ka neko būtisku veselības aprūpē nevar mainīt līdz Saeimas vēlēšanām. Viņš žurnālistiem norādīja, ka nepieciešams “strādāt pie ikdienas darbiem”, lai novērstu rindas pie ģimenes ārstiem un pacientiem dotu iespēju brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi, kā arī nodrošinātu savlaicīgu speciālistu konsultāciju, ko atrisinās jaunais kapitācijas modelis. Ministrs uzskata, ka mediķi ir tiesīgi streikot, lai pievērstu sabiedrības un valdības uzmanību veselības aprūpes problēmām. Tomēr ir lietas, ko viņš “neapņemas izdarīt tuvākajā laikā”.
