Nākamgad Apes novadā plāno mainīt ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu. Diskusijas par to pagājušajā nedēļā sākās finanšu komitejā un turpināsies nākamajā komitejā. Pašvaldība veikusi aprēķinus, cik novada katrā pagastā izmaksā kanalizācija un ūdensapgāde – izrādās, ka iedzīvotāji maksā mazāk, nekā pakalpojums patiesībā maksā.
Pašvaldība dotē
Šobrīd Gaujienā viens kubikmetrs ūdens maksā 0,52 eiro, kanalizācija – 0,66 eiro, Trapenē ūdens – 0,32 eiro, kanalizācija – 0,47 eiro, Apē ūdens – 0,50 eiro, kanalizācija – 0,66 eiro. Virešos ir daudz viensētu un ūdens tiek iegūts no akām, atsevišķās mājās dzeramais ūdens tiek piegādāts no SIA “Vireši”.
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts skaidroja, ka faktiskās izmaksas ir daudz lielākas un pašvaldība šos pakalpojumus cilvēkiem dotē. “Piemēram, Trapenē abi pakalpojumi – ūdensapgāde un kanalizācija – faktiski izmaksā 2,36 eiro, bet cilvēks maksā krietni mazāk. Starpība ir acīm redzama. Esam ļoti laba pašvaldība, kas dotē. Vai varam atļauties to darīt arī turpmāk un vai iedzīvotāji to novērtē? Domāju, ka iedzīvotāji nemaz to nezina. Blakus novados pakalpojumu nesniedz pašvaldības, bet uzņēmums, līdz ar to izmaksas ir citas. Mums vajadzētu tuvoties reālajām izmaksām,” komitejā aicināja J.Liberts.
Darba ir krietni mazāk
Diskusijas raisīja jautājums, vai katrā pagastā nepieciešams atbildīgais darbinieks komunālajā jomā. J.Liberts norādīja, ka tieši tādēļ novads šobrīd veido aģentūru “Komunālā saimniecība”, kas pārredzētu visā novadā notiekošo un organizētu darbu. “Darbinieku skaits nav mainījies, lai gan pagastos ir īstenoti rekonstrukcijas projekti. Pirms pieciem gadiem darba bija daudz un caurules plīsa bieži. Situācija ir mainījusies, daudz ko dara automātika. Darba apjoms ir krietni mainījies. Pilnīgi palikt bez atbildīgā darbinieka nevar, bet kā piemēru varu minēt, ka Smiltenes novadā uz trīs pagastiem ir viens darbinieks, kas uzmana iekārtas. Avārijas situācijās piesaista citus cilvēkus,” stāstīja J.Liberts un skaidroja, ka šie darbinieki dara arī citus darbus.
Kur pazūd ūdens?
J.Libertu darīja bažīgu aprēķinātie ūdens zudumi. Piemēram, Trapenē gada laikā ir 5339 kubikmetri ūdens zudumu, Gaujienā – 10 394 kubikmetri. “Kā var rasties šādi zudumi? Viena dzelzceļa cisterna ir 68 kubikmetri. Cik sastāvus ūdens pazaudējam?” vaicāja deputāts Andris Rubins. J.Liberts piekrita, ka nelieli zudumi varētu būt, bet cipari ir par lielu. “Zudumus aprēķina, no padotā ūdens daudzuma atņemot lietotāju patērēto un saimniecībās, kur nav skaitītāju, pēc Ministru kabineta noteikumiem aprēķināto daudzumu, ko viens cilvēks patērē, kas ir līdz 10 kubikmetriem. Dzīvokļos dzīvojošie nevar tik daudz iztērēt, varbūt privātajās mājās? Acīmredzot zudumus rada tie, kuriem nav skaitītāju. Tos, kuriem nav skaitītāju, neviens nekontrolē, savukārt tos, kuri apzinīgi uzstādījuši skaitītājus, pārbauda. Priekšlikums būtu, ka tiem, kuriem nav skaitītāju, maksa par kubikmetru ūdens varētu būt lielāka. Tas rosinātu cilvēkus uzstādīt skaitītājus. Izmaiņas ir jāveic, un situācija jāmaina. Mērķis nav cilvēkiem likt vairāk maksāt, bet veikt korektu uzskaiti,” pauda J.Liberts.
Jāmaina uzskaites kārtība
Gaujienas Komunālās nodaļas vadītājs Dominiks Grizāns norādīja, ka visu nevar saukt vienā vārdā – zudumi. “Ir ūdens atdzelzošanas iekārta, kas pumpē ūdeni. Brīdī, kad ūdeni atdzelzo, daļa ūdens aiztek kanalizācijā. Kad ir attīrīts, ūdens nonāk ūdens sistēmā un to vēlreiz uzskaita. Katru diennakti iekārtu skalojam jeb attīrām sakarā ar to, ka mums ir 2,5 miligrami dzels uz litru. Vidēji katru diennakti aiztek 15 kubikmetri ūdens. Tos nevar saukt par zudumiem, jo tas ir tehnoloģiskajā procesā patērētais ūdens. Ir arī citi zudumi, piemēram, plīsumi. Nav tā, ka caurules vairs neplīst. Katru mēnesi plīst,” norādīja D.Grizāns. Viņš raizējās, ka, mainot tarifu, cilvēki varētu sākt nemaksāt par ūdeni. Šobrīd Gaujienā rādītāji ir labi un par ūdeni cilvēki maksā.
Diskusijas turpināsies
Apes novada Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss pieļāva, ka problēma ir ar uzskaiti. “Jānorāda tīklā padotais ūdens, nevis no akas izsūknētais, jo tā ir liela atšķirība,” pauda viņš. Deputāts Ivars Kalniņš rosināja tarifu visās vietās veidot līdzīgu. “Tarifs jānovienādo, lai visos pagastos summa būtu līdzīga. Tāpat, kā darām ar skolēnu ēdināšanu, lai vienā skolā nav jāmaksā vairāk. Tas nozīmē, ka varbūt arī vajag dotēt,” viņš teica.
Diskusijas par tarifiem turpināsies nākamajā finanšu komitejā. J.Liberts aicināja deputātus un pagastu pārvalžu vadītājus sagatavot priekšlikumus.
