Šī Lieldienu diena no paša rīta.
Šī Lieldienu diena no paša rīta
Ir Ginesa rekordos ierakstīta,
Jo reti gan tādi brīnumi gadās,
Ka Lieldienu zaķi kā kazlēni baidās.
Kāds gailis pats esot izdējis olu,
Un tādēļ bērniem nav jāiet uz skolu
Un šodien drīkst krāsotas oliņas dauzīt.
Bet nevajag neticot lauzīt,
Un nevajag izvērtēt katru vārdu,
Ka šie tikai joki, tā sacīt, ar bārdu Pat Lieldienu olas stipras vai sistas,
Protams, ka dējušas tikai vistas…
Bet atzīstiet, es jūs piespiedu smaidīt –
Ikvienam tak patīk brīnumus gaidīt.
Jo smaids ir dzīves labākais saturs,
Un laimīgs, kas viņu ikdienā patur.
***
Gads apgājis kārtējo mūžības apli,
Jau cīruļi lielo atmodu slavē.
Būs atkal jāņem lāpstu un kapli
Un laikus jau nezāles jāizravē.
Ja spēsim atrast sev zudušo prieku,
Kas miglā kā Lieldienu zaķis bēga,
Ik latvietis paliks par veiksminieku,
Un dzīvei atkal būs krāsas un jēga.
