Vēsturiskie fakti liecina, ka korupcija ir tikpat veca kā vara dažādos līmeņos. Sīko jeb izdzīvošanas korupciju praktizē nepietiekami atalgoti ierēdņi. Viņiem sīkas “dāvanas” palīdz izdzīvot.
Tā tāpat kā liela mēroga korupcija ir saistīta ar amata izmantošanu personīgos nolūkos, tomēr nerada tik dramatiskas sekas kā augstu stāvošu amatpersonu lēmumi, kas saistīti ar lielu līdzekļu izsaimniekošanu vai likumu pieņemšanu atsevišķu grupu interesēs. Diemžēl Latvijā joprojām tiek apliecināts, ka mazos zagļus soda, bet lielos ceļ godā. Tāpēc likumsakarīga ir Korupcijas uztveres indeksa pazemināšanās līdz 4,3 ballēm, norādot uz pieaugošo korupcijas problēmu. Šis indekss sarindo valstis pēc tā, par cik korumpētu tiek uztverts valsts publiskais sektors. Indekss tiek iegūts no ekspertu un uzņēmēju aptaujām.
Apliecinājums politiķu neierobežotai tieksmei pēc varas šobrīd ir varas pīrāga dalīšana. No tā katrs grib pakampt lielāko gabalu. Par spīti tam, ka no valdības koalīcijas tika atstumts gan “Saskaņas centrs”, gan “Visu Latvijai – TB/LNNK”, “Vienotības” politiķiem ministru portfeļu ir vēl par maz, lai apmierinātu visu ambīcijas. Arī Zaļo un zemnieku savienība nav apmierināta ar ministru vietu piedāvājumu. Netiek spriests, kurš būtu labāks ārlietu ministrs un kāpēc, bet svarīgas ir partiju un indivīdu vēlmes. Domāju, ka savstarpējās nesaskaņas kļūs par klupšanas akmeni Dombrovska veidotajai valdībai. Tā nespēs noturēties pret opozīciju, ja vien tā spēs būt vienota. Pārbaudes laiks varētu būt pēc gada, kad iespējama kārtējā valsts budžeta konsolidācija, radot satricinājumu iedzīvotāju ienākumos un drošības sajūtā.
